Viņai

Sajūta nu tāda.. It kā esmu komā.. Lēnām aizmirstības palagos es slīgstu.. Pieliecos tev tā pie auss un klusām čukstu..Es ļoti vēlos tevi noskūpstīt. Bet vai drīkst? Tik karsti ka es svīstu tieši tā tu liec man justies.. Jā.. Kas vēl? Ja tu maz zinātu cik tu seksuāli kusties.. Mēli norīt.. Maza paradīze uz zemes virsmas un tu man blakām.. Liekas visa pasaule vienā korī dzied to.. Viņa taču ir īstā.. Un tieši ar tādu pārliecību pamodos es šorīt.. Manā karaļvalstī nodziest gunis.. Apklust darbadienas drudzis.. Pusatvērtas durvis uz zāli.. Skan skaļa mūzika.. Es uzrunāju Tevi.. Ar piesmakušu balsi.. Apgaismojumu blāvu.. Beidzot varu nolaist kara vāli.. Tu pasniedz roku man nosarkušu seju.. Smaids uz lūpām.. Mēs griežam valsi.. Liegi noguldu gultā.. Mīlējos ar karalieni.. Tad tā vien šķiet ka amors pacenties un ielicis it visu savā bultā.. Sapņoju par ģimeni ar diviem maziem bērniem.. Meitenīte rozā.. Puišels vienmēr aizstāv māsu.. Lepns stāv napaleona pozā.. Kā teotvējums sirdī zem manas ādas.. kas dur un sāp.. Es esmu tas kurš visus neticīgos mīlestībā krāpj. Nav otras tādas.. Un ja to spētu izteikt vārdos tas skanētu tā : Ņem mani kāds esmu.. Neskaties pēc tā kāds es nāku bet ko es nesu.. Ņem mani kā cilvēku, cīnubiedru, draugu.. Ņem mani kā vairogu kas sargā pašu dārgāko kā acu raugu. Ņem mani kā bezgalīgo stāstu.. Kā medaljonu kas sirdij noņem lāstu.. Ņem mani kā dzejnieku kas neraksta vien tekstu.. Ņem mani kā pulkseni kas neskaita vairs laiku.. Kā laimīgāko cilvēku uz planētas.. Kā apgaismotu prātu lasot haiku.. Ņem mani kā apsēstu ar tevi, kas skumst.. ilgojās pēc tevis.. atcerās kā smaržo.. Ņem aiz rokas.. Tava plauksta manā.. Tad līdz nāve mūs škirs un skanēs zvani.. Esmu tev tu esi man.. Viens uzvārds abu vārdu galā.. Nu kā tas skan…?