Sestdien visu dienu sanāca pavadīt uz vidzemes ceļiem. Nolēmu padalīties ar saviem piedzīvojumiem, novērojumiem un secinājumiem. Pirmkārt vidējais ātrums ir krietni izaudzis. visi nesās kā traki. Apdzen viens otru kā neprātīgi. Teikšu godīgi neesmu no tiem lēnākajiem braucējiem, bet gadījās, ka mani apdzina divas mašīnas vienlaicīgi viena otrai blakus. Nu sviests. Gadījās redzēt kā pāris nenormālie gandrīz izsmērējas pret pretīmbraucošu fūri. Laikam jau Darvina evolūcijas teoriju mēģina pierādīt – izdzīvos labākie. Toties ceļu policiju uz vidzemes ceļiem sestdienā negadījās redzēt ne reizi. Braucot kolonnā no rīgas uz valmieru neskatoties uz ceļu remontdarbiem un pilsētām, un tiem kas vilkās ļoti lēni, un brīžiem nepiemērotajiem laikapstākļiem sanāca aizbraukt mazāk kā stundā. Mani secinājumi? Laikam jau man tomēr veicas. Pagaidām. Jautāsiet kapēc? Atbildēšu – svētdien vidzemes ceļi bija pilni ar auto inspekcijas darbiniekiem, kas siltajā saulītē sildoties fēnoja katru, kas brauca garām un naski sauca uz mašīnu runāties katru, kas viņuprāt bija izcēlies ārpus pelēkās masas. Vēl viens secinājums. Saulainās un jaukās dienās labāk nesteigties.
Nobrauktie km: ~600
Tēriņi: pilna bāka ar benzīnu
