Kaut arī ir svētki, es nespēju sevī noturēt žulti par to, kas darās uz Latvijas un Rīgas autoceļiem. Sanāca visas šīs dienas pavadīt pie auto stūres, jo darbs man atlaides nedod un sēņot es nevaru kad ir sarežģītāki pārvietošanās apstākļi. Pirmā lieta ko novēroju ir nenormālie sastrēgumi. Aptuvenie ikdienas maršruti aizņēma visamz 2reiz vairāk laika. Pieņemsim ka tas svētku dēļ. Taču salīdzinošie apgrūtinošie braukšanas apstākļi un cilvēku plānprātība visu padarīja vēl interesantāku. Visvairāk fascinēja kāda dāmīte, kas savu lamatu nevarēja dabūt augšā no Maskavas ielas puses uz Slāvu apli. No malas izskatījās tā: ieliek pirmajā ātrumā un pilnu gāzi grīdā lai lamata tiek aukšā. A ko lamata par tādu gājienu ? Spolējās kā traka un nevis brauc augšup bet slīd lejup jo arī bremzes ir atlaistas. Kā tas viss beidzās? Nezinu! Es pamanījos viņu apbraukt un doties tālāk. Taču šādi vai savādāki brīnumi Rīgas ielās bija novērojami visas šīs dienas kopš sasniga. Kaut kas fenomenāls. Man pašam aiz neuzmanības izdevās samest autombīli vairākas reizes šajās dienās. Piebildīšu, ka neesmu pirmo ziemu pie stūres un kaut kāda ziemas braukšanas pieredze man ir, taču laikam braukšanas apstākļi ir pārāk īpaši. Tuvākajās dienās mani sagaida arī brauciens uz Valmieru. Nezinu kādi ceļa apstākļi būs konkrētajā maršrutā.
Iesaku arī apskatīties šo video, ja gadījumā esi pārāk tālu no Latvijas, lai sapratu manu sāpi.
