Vai Jūs esiet sevi pieķēruši pie tā, ka mēs bieži viens otram sakām “Es tevi mīlu!”, bet patiesībā domājam ko citu – “man tevi vajag” vai “nepamet mani”. Tas tikai rāda, ka līdz galam neesam iepazinuši īstu mīlestību. Lai izjustu īstu mīlestību, cilvēkam ir jāsāk mīlēt pašām sevi, pieņemot sevi tādu, kādi esam.
Izrādīsies, ka mēs varam būt laimīgi, taču, kamēr cilvēkam kāds ir vajadzīgs, viņš nevar būt patiesi brīvs un tad, kad būsim atbrīvojušies no vajadzību nastas un nemocīs vairāk bailes būt pamestiem, mēs spēsim dot saviem partneriem īstu mīlestību.
Tad jau uzreiz rodas jautājums… Kas ir mīlestība?
Kā Teperveins savā grāmatā raksta “Mīlestība ir Visuma lielākais un augstākais spēks”, tā jau ir! Tas pārvērš visu mūsu dzīvi – bet tikai tādā mērā, cik mēs to paši gribam un, cik spējam atvērties, ielaižot sevī šo spēku un enerģiju. Mīlestība dziedē un pamazām izgaismo visu, kas īstenībā traucē mums sasniegt mūsu pašu īsto būtību, taču mēs ikviens tiecamies pēc tās.
Taču nedrīkst sajaukt iemīlēšanos ar mīlestību. Mīlestībai ar iemīlēšanos ir tikai tik daudz sakara, cik šīs tiešās jūtas, kas pamudina mūsos vēlmi kontaktēties ar cilvēku un meklēt ko vairāku, proti – patieso mīlestību. Zinu, ka daudzi domā, ka iemīlēšanās ir mīlestības paveids, jo abi šie stāvokļi, spēki izpauž tik līdzīgas sajūtas un gandrīz vienādi ietekmē mūs, taču iemīlēšanas nāk no pavisam cita avota. Iemīlēšanās rodas mūsu iekšējā pasaulē. Iemīlēšanās ir enerģija, kuras daudzums mūsu rīcības ierobežo (nevaram taču iemīlēties katru dienu). Mīlestība nozīmē apzināti un ar sapratni pieņemt un akceptēt nepilnības. Mīlestība mūs paaugstina līdz mums pašiem. Jau Platons ir teicis: „Vai tad nav skaidri redzams, ka šis Visums nav nekas cits kā mīlestības izpausme. Kas pievelk cilvēku pie cilvēka, dzīvnieku pie dzīvnieka, visu pasauli pie viena centra? Tas ir spēks – dzinējspēks Visuma telpā. Tas spēks ir mīlestība.”
Bet ko darīt, ja jau jūsos ir iemājojusi šīs bailes no pamešanas?
Sāciet jau šodien! Mīliet paši sevi un iedomājieties, ka tieši šajā brīdī Jūs sākat mīlēt savu partneri bez jebkādiem nosacījumiem. Tas nozīmē – bez jebkādas vēlmes panākt, lai viņš mainītos, pieņemot tādu kāds viņš ir. Vai varat pieņemt bez nosacījumiem „jā” un „bet”? Runa ir tikai un vienīgi par Jūsu spēju mīlēt. Un kā jau sākumā rakstīju: „Lai izjustu īstu mīlestību, cilvēkam ir jāsāk mīlēt pašām sevi, pieņemot sevi tādu, kādi esam”, jo mīlestība nav notikums, kas vienkārši notiek, tā ir ceļš, kas ir jānoiet, ja mēs vēlamies sasniegt mērķi. Bet mērķis ir piepildīta mīlestības pilna partnerība, kad kopā priecājamies par dzīvi, viens par otru, kad abiem mums ir dota izaugsmes brīvība un nodrošināta, ar mīlestības sniegta palīdzība un atbalsts, kas padara mūs tik stiprus, ka spējam pastāvēt katrs atsevišķi.
