Vakar, braucot no jūras kopā labiem draugiem, sanāca noklausīties kādu ļoti īpašu dziesmu. Tik īpašu, ka nevarēju kaut nedaudz nepadalīties ar šo notikumu ar citiem. Sajūta līdzīgi kā vienā citā ļoti slavenā dziesmā
Piever acis un atkal kā toreiz Spuldzes skrien, zvaigznes skrien
Bet ne jau par šo dziesmu ir šis stāts, tas būtu pārāk banāli. Bija agrs 2010. gada pavasaris. Darba dienas vakars. Saņēmu zvanu no kāda ļoti laba cilvēka, kura personību šobrīd neprecizēšu, ka varam satikties, taču nevis Rīgā vai kur citur, bet tieši Siguldā. Tā nu es kāpu mašīnā un braucu uz Siguldu. Ceļu īsināja dažādas domas par gaidāmo tikšanos un orandžie Radio SWH viļņi. Skanēja toreiz, kā jau darba dienā pēc pulksten sešiem vakarā Braucamais laiks ar vienu no visu laiku labākajiem radio dīdžejiem – cilvēku, kam sirds ir īstajā vietā – Egonu Reiteru. Viņš sāka ar vārdiem, ka šīs grupas izjukšana esot ļoti liels zaudējums Latvijas muzikālajai pasaulei. Šī grupa par ko viņš toreiz runāja bija Jauns mēness. Un dziesma, ko viņs toreiz uzlika bija Divatā. Īstenībā ļoti tematiski. Tā nu es braucu platu smaidu pa visu seju = man bija divi pamatoti iemesli smaidīt – visu laiku labākā mūzika un gaidāmā tikšanās. Tikšanās bija tieši tik neatkārtojama, kā to varētu gaidīt. Izrādījās, ka Sigulda eksistē ne tikai rudenī, kad visi pošas uz Turaidu. Varbūt esmu sentimentāls muļķis, bet ir dziesmas, kuras man konkrēti saistās ar cilvēkiem un notikumiem. Un šī dziesma man asociējas ar tikai šo vienu – noslēpumaino cilvēku. Tā nu es vakar braucu no jūras mājās un klausījos šo neaptveramo dziesmu un atmiņās biju atgriezies tajā salīdzinoši tālajā pavasara dienā. Tikai nedrīkstēju pievērt acis, jo biju pie stūres. Un visu vakaru mani nomocīja šie vārdi, kas lasāmi zemāk, it īpaši biezākajiem burtiem iekrāsotā rindiņa. Tā nu aizmigu klauoties šo dziesmu atkal un atkal ar smaidu uz lūpām
Varbūt tad, kad es zinātu,
Varbūt tad es Tev atklātu
Kur var sirdsmieru iemantot par naudu.
Tikai nemāku saskaitīt,
Un to kabatu atpazīt,
Kura pilna ar labu un kura ar ļaunu.
Tā divatā
Laikam dzīvojam,
Tā Prometejs un Fausts,
Tā mācītājs un klauns.
Tā divatā
Laikam dzīvojam,
Tā Prometejs un Fausts,
Tā mācītājs un klauns.
