Atceraties visa diktāta garumā izstieptos Jaunsudrabiņa teikumus skolas laikā? Došu jums izaicinājumu – salieciet pieturzīmes šai Gabriela Garsijas Markesa tekstā, kas izrakstīts no grāmatas “Simts vientulības gadu”! Pateikšu priekšā – tas ir viens vienīgs teikums. Pēc kāda laika būs arī pareizā atbilde un bonuss, bet es aicinu jūs pacensties!
Aureljāno Otrais sākumā nepiegrieza vērību šim kaķu koncertam bet nākamajā dienā pēc brokastīm viņam ausīs iešalcās kaut kas līdzīgs saniknotu bišu spieta dūkoņai kas spalgumā un spēkā pārspēja lietus čaboņu tur pa visu māju staigāja Fernanda kurnēdama ka viņa audzināta par karalieni bet tagad jākļūstot par kalponi trako mājā pie slinka bezdievīga un izvirtuļa vīra kurš pieradis tikai vāļāties augšpēdus ar vaļā pavērtu muti gaidot līdz viņam tajā sabirs debesu manna bet viņai vajagot nopūlēties melnās miesās lai tikai kaut kā sabalstītu šo māju kura tikai vārda pēc vien kaut kā vēl turoties uz kājām māju kurā tik daudz ko darīt nokopt un uzpost ka jānopūlas no agra rīta līdz nakts melnumam tā ka vakaros acis putekļu un gružu pilnas bet par to protams viņa vēl nekad neesot neviena atzinīga vārdiņa dzirdējusi un neviens viņai nenovēlot ne labu dienu ne apvaicājoties kā viņa nakti pavadījusi un tāpat neviens kaut vai pieklājības dēļ nekad neesot pajautājis kāpēc Fernanda tik bāla un pamodusies ar tādiem mēļiem apļiem zem acīm lai gan viņa protams ij negaidot nekā tamlīdzīga no šīs ģimenes kura mūždien pret viņu izturējusies kā pret traucēkli kā pret katlu slaukāmo lupatu kā pret kaut kādu uz sienas uzzīmētu ķēmarausi kura vienmēr kaktos viņu visvisādi aprunājusi apsaukādama par pātarnieci par farizeju par čūsku bet Amaranta dievs mielo viņas dvēseli skaļā balsī pat paziņoja ka viņa esot tādu ļaužu kuri sajaucot dibengalu ar degungalu žēlīgais dievs tādi vārdi taču viņa pakļaudamās dieva prātam visu panesusi bezgala pazemībā un pacietība viņai pietrūkusi tikai tad kad šis ļaundaris Hosē Arkādio Otrais iedrošinājies apgalvot ka ģimenes posts sācies ar to brīdi kad atvērtas durvis šai varmākai iedomājieties šai varmākai brunčos un piedod augstais dievs manu mutes apgrēcību šai varmākai ar kuces iedabu no tās pašas slepkavnieku pasugas kuru valdība sūtījusi apkaut strādniekus un saki nu viens cilvēks tas teikts ne par vienu citu kā tieši par viņu hercoga Albas krustmeitu par dāmu kuras cildenumu apskaudušas prezidentu laulātās draudzenes par augstdzimušu dāmu kurai tiesības parakstīties ar vienpadsmit Pireneju pussalas viscildenākiem uzvārdiem un kura šajā idzimteņu nostūrī ir vienīgais cilvēks kas neapmulst redzot sešpadsmit personām klātu galdu lai gan šis nešķīstenis un laulības pārkāpējs viņas pielaulātais vīrs aiz smiekliem locīdamies ņēmies apgalvot ka tik daudz karošu un dakšiņu tik daudz nažu un tējkarošu nemaz neesot domātas kristīgiem ļaudīm bet gan kādiem tur simtkājiem un turklāt arī vienīgā kura ar aizmiegtām acīm varot pasacīt kad no kādas puses un kādās glāzēs servējams baltvīns un tāpat kad no kādas puses un kādās glāzēs lejams sarkanvīns atšķirībā no neaptēstās dievs mielo viņas dvēseli Amarantas kura domājusi ka baltvīns pasniedzams dienā bet sarkanvīns vakarā vēl arī vienīgā visā šajā piekrastē kurai pamats lepoties ka viņa savas dabiskās vajadzības kārtojusi tikai zelta naktspodā neraugoties uz to ka pulkvedis Aureljāno Buendija dievs mielo viņa dvēseli savā brīvmūrnieka negantībā apjautājies ar ko tad viņa šādu priekšrocību izpelnījusies rasi ar to ka šī varbūt nekakājot kakas bet gan orhidejas iedomājieties kāds salīdzinājums un tad šajā sakarā arī Renāte viņas pašas meita bezkaunīgā kārtā novērojusi māti nokārtojam guļamistabā savu lielo vajadzēšanu lai pēc tam paziņotu ka patiesi naktspods gan esot zelta un ar daudziem ģerboņiem rotāts bet tajā atradušās kakas visparastākās kakas un pat vēl sliktākas par parastajām jo tās bijušas varmākas kakas iedomājieties un to teikusi pašas miesīga meita par pārējiem ģimenes locekļiem viņai nekad nekādu ilūziju neesot bijis taču no sava pielaultātā vīra viņai nu gan esot bijis tiesības sagaidīt mazdrusciņ vairāk ievērības jo šā vai tā viņi dieva vaiga priekšā savienoti nesaraujamām saitām viņš dieva un cilvēku priekšā solījies būt viņas aizgādnis un likumīgais aprūpētājs un uzņēmies smagu atbildību aizvezdams nevainīgu meiteni no tēva mājām kur tā nekad nav pieredzējusi raizes vai trūkumu bet tikai sava prieka pēc vien no palmām pinusi bēru vainagus un kurai pats krusttēvs atsūtījis ar savu parakstu un zīmoggrdzenu apstiprinātu vēstuli apliecinādams ka viņa krustmeita nav radīta šīs pasaules rūpēm bet gan vienīgi klavihorda spēlei tomēr šis briesmonis viņai pielaulātais vīrs kuram ceļā līdzi doti visvisādi labi padomi un ieteikumi viņu aizvedis no tēva mājām uz šo spelti kur cilvēkam svelmē aizcērtas elpa un nemaz nenogaidījis līdz viņai beigsies dievam solītās šķīstās atturības dienas savācis savas pasaules klaidoņa lādes paķēris draņķīgo akordeonu un aizskrējis nodoties laulības pārkāpšanai ar šo nelaimīgo padauzu kurai jau uz dibengala lai jau nu reiz šis vārds pasprucis uz jaunai ķēvei līdzīgā dibengala tikpat kā uzrakstīts ka šī jau nu ir īstā pavisam citu ļaužu nekā Fernanda kura ir un paliek dāma vienalga pilī vai cūkkūtī pie galda vai gultā augstdzimusi dāma dievbijīga likumiem paklausīga saviem pienākumiem uzticīga ar kuru nevar visvisādi izdarīties un izjārēties kā ar šo otro kura jau gan būs piekritusi daždažādiem pekstiņiem tāpat kā franču paklīdenes un varbūt pat vēl trakāk jo šīm vismaz bijis tik daudz godaprāta uzkārt pie sava mājokļa durvīm sarkanu lukturi nē tā tik vēl būtu trūcis ka viņa pieļautu kaut kādas cūcības viņa vienīgā un mīļotā doņjas Renātes Argotes un dona Fernando del Karpio miesīgā meita jo sevišķi no augsti godājamā tēva puses kurš bijis patiesi svēts vīrs viens no visdižākajiem kristiešiem svētā kapa ordeņa kavalieris viens no tiem kuriem tieši pats dievs piešķīris priekšrocību kapā saglabāties neskartam ar līgavas tērpa gludajam atlasam līdzīgu ādu un kā smaragds dzidrām un dzīvām acīm.
