Jautājums par risku, ko cilvēku veselībai rada enerģijas dzērieni, tiek aktualizēts arvien vairāk. Ko darīt: izglītot sabiedrību par šīm lietām, ierobežot vai aizliegt enerģijas dzērienu izplatīšanu?
Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūta (IBTI) zinātnieki atraduši citu, neparastāku risinājumu – viņi radījuši jaunas paaudzes enerģijas dzērienu Don’t Sleep, kurš ne vien uzmundrina, bet arī palīdz organismam aizsargāties no stresa izraisītājfaktoru negatīvās iedarbības.
«Šis produkts, kas ir mūsu divu gadu darba rezultāts, patiešām ir neparasts un jau izraisījis lielu interesi Vācijā, Izraēlā, Krievijā,» stāsta habilitētais bioloģijas zinātņu doktors Dmitrijs Babarikins, IBTI valdes priekšsēdētājs, LU asociētais profesors.
Uzlabot darbaspējas
Vēlme uzmundrināties cilvēkiem bijusi vienmēr, un, civilizācijai strauji attīstoties, daudzi jūt arvien lielāku vajadzību cīnīties ar miegainību un nogurumu, palielināt darbaspējas. Pasaulē vispopulārākie tonizējošie dzērieni ir kafija un tēja, bet, tā kā daudziem ar tām vairs nepietiek, ir izveidota vesela virkne produktu ar kofeīnu, guaranu, vitamīniem un citām vielām. Kofeīna deva šajos dzērienos ar laiku pakāpeniski palielinājās un tika pievienotas modernākas sastāvdaļas, piemēram, L – karnitīns, taurīns. Enerģijas dzērieni parasti satur daudz cukura, tiem nereti izmanto glikozi, kam ir īpaši augsta enerģētiskā vērtība un kas var radīt organismam nevēlamu slodzi insulīna veidošanas procesos. Pēc Austrālijas pētnieku datiem, enerģijas dzērienu patēriņš uz vienu cilvēku no 2004. gada līdz 2010. gadam ir pieaudzis sešas reizes. «Ar enerģijas dzērieniem ir līdzīgi kā ar fast food – pat zinot, ka tas nav veselīgi, mēs reizēm varam apēst nedaudz čipsu vai frī kartupeļu un nekas ļauns nenotiks, bet problēmas sākas, ja mēs tos lietojam katru dienu,» saka D. Babarikins.
Jauns saturs populārā formā
«Apzinoties, ka aizliegumi nekad nebūs pilnīgi efektīvi, mēs izvēlējāmies citu ceļu – populāra produkta formā ielikt jaunu, veselīgu saturu,» stāsta D. Babarikins. «Izveidojām dzērienu, kam ir tonizējošs efekts, bet kurš vienlaikus aizsargā organismu pret dažādu negatīvu faktoru radīto stresu. Stress ir nespecifiska atbildes reakcija uz jebkuru organismam izvirzītu prasību, tai skaitā uz nogurumu, miegainību dienas laikā, svaiga gaisa trūkumu u.c. Dzīvot bez stresa nav iespējams, taču jācenšas minimizēt stresa negatīvās sekas, un šeit vislabāk var palīdzēt augi – adaptogēni. Enerģijas dzērienā Don’t Sleep ir četras sastāvdaļas, kas iegūtas no augiem, kuri pieskaitāmi adaptogēniem: citronliānas augļu ekstrakts, koncentrēta Latvijā audzētu ābolu sula, zeltsaknes ekstrakts un ērkšķainā vīteņauga ekstrakts. Augi adaptogēni aizsargā no stresa, darbojas kā antidepresanti, veicina darbaspējas, stimulē centrālās nervu sistēmas darbību, aizsargā nervu sistēmu, sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo atmiņu, optimizē glikozes vielmaiņu un neizraisa atkarību. Turklāt adaptogēni spēj paši limitēt savu iedarbību: ja organismam pēc tās ir lielāka vajadzība, efekts ir izteiktāks, ja vajadzība mazāka – arī efekts ir maigāks. Saldināšanai izmantots drošs cukura aizstājējs – sukraloze. Protams, jāatceras, ka visi enerģijas dzērieni, arī Don’t Sleep, domāti lietošanai īpašos gadījumos un ar tiem nevajadzētu aizvietot ūdeni, sulu vai citus ikdienā lietojamus dzērienus; jāievēro uz iepakojuma norādītā deva. Savukārt bērniem ieteicamākais «enerģijas dzēriens» ir kompots vai ķīselis, vislabāk – vārīts no pašu dārza ogām un augļiem, tas dod gan enerģiju, gan vitamīnus.»
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūtu
Mīti par enerģijas dzērieniem
Mīts: enerģijas dzērienus drīkst lietot neierobežotā daudzumā slāpju remdēšanai ūdens vai limonādes vietā.
Aizraušanās ar kofeīnu un cukuru saturošajiem enerģijas dzērieniem nav vēlama, jo organisms pierod pie kofeīna, tā deva tiek palielināta, kofeīnam piemīt diurētisks efekts, tas veicina šķidruma zudumu un var novest līdz dehidratācijai, jo sevišķi fiziskas slodzes laikā.
Mīts: enerģijas dzērieni palielina fizisko spēku.
Ārsti un zinātnieki, testējot šos produktus pētījumos ar sporta profesionāļiem un amatieriem, ir pārliecinājušies, ka enerģijas dzērieni nepalielina fizisko spēku.
Mīts: enerģijas dzērienu negatīvā ietekme uz veselību nav lielāka kā kafijai.
Jāzina, ka enerģijas dzērieni izraisa atkarību, īpaši jauniešiem. Ierobežojumi, kas šo dzērienu izplatīšanā ieviesti ASV, Francijā, Vācijā un citās valstīs, pirmām kārtām vērsti tieši uz šo patērētāju grupu. Enerģijas dzērieni palielina sirds un asinsvadu slimību risku, kā arī var izraisīt psihiskas problēmas: uzbudinājumu, paniku, depresiju, pat tieksmi uz pašnāvību. Jāzina, ka enerģijas dzērienu iedarbību pastiprina alkohols, pat mazās devās. Ne velti 2010. gada novembrī ASV tika pilnīgi aizliegti enerģijas dzērieni, kas satur alkoholu.
Mīts: cukurs enerģijas dzērienos nav bīstams, jo tas sadeg organismā, pateicoties citām dzēriena sastāvdaļām. Patiesībā enerģijas dzērieni palielina aptaukošanās un cukura diabēta attīstības risku.
***
Eksprertu viedoklis
Valdis Trēziņš, Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents:
– Autovadītājam, īpaši tam, kurš veic pārvadājumus pa visu Eiropu, stresa pietiek: dodoties Krievijas virzienā, uz robežas jāgaida rindā 20 un vairāk stundu, ikdienā uz ceļiem jātiekas ar dažādu kontrolējošo institūciju pārstāvjiem, ar muitas darbiniekiem, jāveic dažādas darbības dažādās valstīs. Katrs mēģina ar savām metodēm kaut kā tikt no stresa vaļā, un nav noslēpums, ka šoferi izvēlas ne pārāk veselīgas alternatīvas. Būtu optimāli, ja jebkurš autovadītājs, braucot pa trasi, varētu iebraukt jebkurā degvielas uzpildes stacijā un kafijas vietā iegādāties šo jauno veselīgo enerģijas dzērienu. Centīsimies kopā ar saviem sadarbības partneriem sekmēt šā produkta izplatību Eiropā un nest Latvijas vārdu pasaulē.
Edgars Bodnieks, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs dietologs:
– Mani interesē un ļoti saista šis produkts no medicīniskā viedokļa. Šoferiem ir sava darba specifika, daudzi no viņiem ir pastāvīgā stresā, savukārt pārmērīga kofeīna lietošana var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz organismu, izraisīt galvassāpes, veicināt sirdsdarbības ritma traucējumus, un tas viss var izpausties braukšanas laikā. Visi cilvēki nav vienādi jutīgi pret kofeīnu, bet vidēji kofeīna toksiskā deva ir 500–1000 mg, tas nozīmē – ja mēs diennakts laikā izdzeram kādas septiņas porcijas espreso, var sākties nevēlams efekts. Jaunais enerģijas dzēriens kofeīnu nesatur, bet tajā ir augu valsts izcelsmes vielas, kuras spēj uzlabot asinsriti smadzenēs.
