Neviens autovadītājs savu ceļu gan nesāk ar domu, ka varētu gadīties kaut kas slikts un tādēļ blakus jānoliek pirmās palīdzības aptieciņa vai vismaz plāksteris. Šķiet, līdzīgi ir ar saskaņoto paziņojumu – kādēļ to turēt mašīnā, it kā gaidot ceļa satiksmes negadījumu un tādējādi piesaucot nelaimi? Vismaz apdrošinātāji tieši šo min kā vienu no iemesliem, kādēļ lielai daļai autovadītāju vajadzības brīdī nav pie rokas saskaņotā paziņojuma veidlapas. omēr, ja transportlīdzekļu “sabadīšanās” ir bez smagām sekām, turklāt abiem avārijā iesaistītajiem vadītājiem viss skaidri izprotams, tad šis dokuments neapšaubāmi ir ērtākais nelielu ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) fiksēšanas veids, jo palīdz reģistrēt notikuma apstākļus pietiekami operatīvi, neradot ilgstošus sarežģījumus uz ceļa ne tieši iesaistītajām personām, ne pārējiem satiksmes dalībniekiem, ne arī tērējot policistu un savu laiku.
Ja ceļa negadījums viegls un iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi
Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 51.punktā ir noteikts: ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs rīkojas šādi:
nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādi brīdina pārējos satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;
vienojas ar otra CSNg iesaistītā transportlīdzekļa vadītāju par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, aizpilda saskaņoto paziņojumu un, neziņojot policijai par negadījumu, atstāj negadījuma vietu.
Tātad CSN ir pietiekami skaidri pausts – ja negadījumam piemīt 51.punktā minētās pazīmes, policijai nav jāziņo un ar visu jātiek galā vadītājiem pašiem.
“Saskaņotais paziņojums ir jāaizpilda abiem autovadītājiem, un abiem vadītājiem tas ir jāparaksta.”
Šoferiem der iegaumēt: ja CSNg ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai to vadītāji nespēj vienoties par visiem svarīgajiem notikuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu, tad nekavējoties jāapstājas un jāpaliek negadījuma vietā, jāiededz avārijas gaismas signalizācija, jāuzstāda avārijas zīme, bet, ja tas nav iespējams, citādi jābrīdina pārējie satiksmes dalībnieki par negadījumu. Par CSNg paziņo policijai un (ja nepieciešams) glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem (CSN 52.punkts). Protams, ceļu policija jāizsauc arī tad, ja kāds no negadījumā iesaistītajiem autovadītājiem ir alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Saskaņotā paziņojuma veidlapu komplektu veido divas vienādas veidlapas un norādījumu lapas. Tajā ir piecpadsmit punkti, uz kuru jautājumiem jāatbild.
Minētais dokuments ir jāaizpilda abiem autovadītājiem, un abiem vadītājiem tas ir jāparaksta. Ar savu parakstu katrs CSNg iesaistītais vadītājs nevis atzīst savu vainu, bet gan tikai apstiprina, ka paziņojumā ierakstītie vai ar krustiņu atzīmētie fakti atbilst patiesībai.
Kā aizpildāms saskaņotais paziņojums?
Saskaņotā paziņojuma iekšpusē ir norādījumi, kā aizpildīt šo dokumentu. Kā informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), SP ir drukāti uz paškopējoša papīra, un tie jāaizpilda ar lodīšu pildspalvu, iegūstot oriģinālu un vienu kopiju. Oriģināls un kopija tiek sadalīta starp abiem negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļu vadītājiem, katram to vēlāk iesniedzot apdrošinātājam. LTAB īpaši brīdina – pēc SP aizpildīšanas tajā nedrīkst veikt labojumus!
Par šo visu sīkāk ir izlasāms informācijā saskaņotā paziņojuma vāka otrā pusē:
“Pēc negadījuma, iepriekš vienojoties ar otru ceļu satiksmes negadījuma dalībnieku, bez kļūdām aizpildiet saskaņoto paziņojumu veidlapu – vienu eksemplāru pats, otru – otrs satiksmes negadījuma dalībnieks.
Uzzīmējiet satiksmes negadījuma shēmu.
Ja iespējams (bet ne obligāti), nofotografējiet ceļu satiksmes negadījuma shēmu.
Nav svarīgi, kura veidlapa tiek aizpildīta. Katrs no iesaistītajiem vadītājiem aizpilda izvēlētās veidlapas savu pusi (A vai B) savā valodā, skatoties veidlapas sadaļu nozīmi un paskaidrojumus no veidlapas savā valodā. Katrs transportlīdzekļa vadītājs parakstās par savu uzdoto datu pareizību.
Svarīgi ir tas, lai pēc aizpildīšanas un parakstīšanas katrs transportlīdzekļa vadītājs saņemtu vienu aizpildītā paziņojuma eksemplāru (oriģinālu vai kopiju), ko nosūtīt savam apdrošinātājam.
Mēs saskaņotos paziņojumus pieņemam visos KASKO un OCTA gadījumos, kad atļauta to lietošana, neatkarīgi no negadījuma lieluma.
Neskaidrību gadījumā prasiet informāciju apdrošinātājam, kura tālruņa numurs norādīts uz Jūsu apdrošināšanas polises.”
Īpaši jāiegaumē, ka negadījuma skicē transportlīdzekļu novietojums ir jāattēlo sadursmes brīdī, nevis pēc tā.
LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics uzsver vēl kādu aspektu, kas obligāti ir jāņem vērā: tā transportlīdzekļa vadītājam, kurš ir izraisījis negadījumu, SP ir jāiesniedz apdrošinātājam 10 dienu laikā. Pretējā gadījumā var būt situācijas, ka apdrošinātājs vēršas pret bezatbildīgo vadītāju ar regresa prasību, jo tam ir ierobežotas iespējas objektīvi izvērtēt lietas apstākļus, kas savukārt aizkavē lēmuma pieņemšanu par apdrošināšanas atlīdzību cietušajiem, un iznākumā izmaksu veic, balstoties uz vienpusēji iesniegtiem paskaidrojumiem.
Biežāk sastopamās kļūdas veidlapas aizpildīšanā
J.Stengrevics iesaka autovadītājiem iepazīties ar SP veidlapu un tā aizpildīšanas instrukciju laikus, nevis brīdī, kad jau ir notikusi avārija. “Tad arī netiks pieļautas kļūdas, kas rodas nezināšanas vai stresa dēļ,” skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs. Viņš atzīst, ka autovadītāji, aizpildot SP, vēl arvien pieļauj kļūdas, kā arī aizmirst, ka tas ir juridisks dokuments, pēc kā tiks noteikta autovadītāju atbildības pakāpe par negadījumā nodarītajiem zaudējumiem.
“Neskaidrību gadījumā var prasīt informāciju apdrošinātājam, kura tālruņa numurs norādīts uz apdrošināšanas polises.”
Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir apkopojis izplatītākās kļūdas, kuras autovadītāji pieļauj, aizpildot SP:
SP tiek aizpildīts, taču autovadītāji nav vienojušies par CSNg apstākļiem;
SP nav atzīmēts neviens krustiņš ailē “Negadījuma apstākļi”;
negadījuma shēmā transportlīdzekļu stāvoklis attēlots pēc CSNg, nevis tā laikā;
shēmā attēloti tikai CSNg iesaistītie transportlīdzekļi, bet nav informācijas par CSNg vietu (nav norādīta ne iela, ne krustojums, ne ceļa zīmes u.c.);
nav precīzi fiksēts negadījuma laiks;
nav precīzi norādītas CSNg iesaistīto transportlīdzekļu numura zīmes vai SP fiksēts tikai piekabes reģistrācijas numurs, bet nav ziņu par vilcēju;
aizpildot SP, transportlīdzekļi ir sajaukti vietām;
nav uzrādīts kustības virziens, kādā autovadītāji braukuši;
SP aizpildīts, kad avārijā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai arī tad, kad kāds no transportlīdzekļiem nevar turpināt dalību ceļu satiksmē. (Kā jau minēts, šādos gadījumos autovadītājiem negadījuma fiksēšanai ir jāizsauc policija.)
Līdzīgu viedokli LV portālam pauž AAS “BALTA” atlīdzību direktors Ingus Savickis: “BALTA ir sastapusies ar dažādiem gadījumiem, kad saskaņotie paziņojumi aizpildīti neprecīzi, un visbiežāk kļūdas radušās tikai autobraucēju nezināšanas vai neizpratnes dēļ. Pirmkārt, nereti tiek neprecīzi sniegta pamata informācija par negadījuma laiku un vietu. Otrkārt, gana bieži SP nav aizpildītas atbilstošās ailītes par visiem negadījuma apstākļiem, piemēram, uz kuru pusi nogriezās cietušā vadītais transportlīdzeklis, kādā virzienā pārvietojās vainīgā vadītais auto u.c. Taču jāņem vērā, ka šī ir svarīga informācija, ko ņems vērā apdrošinātājs, izvērtējot negadījumu un atlīdzības piešķiršanu. Treškārt, arī negadījuma shematiskajam zīmējumam jābūt gana precīzam, lai vēlāk tas neradītu domstarpības.”
Tomēr I.Savickis informē, ka BALTA pieredzē nav gadījies, ka apdrošinātājs būtu vērsies ar regresa prasību par neprecīzi aizpildītu saskaņoto paziņojumu. “To nepieļauj arī OCTA likums. Regresa prasību saistībā ar saskaņoto paziņojumu iespējams iesniegt vien gadījumā, ja saskaņotais paziņojums pēc ceļu satiksmes negadījuma nav bijis iesniegts likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.”
Policisti kā “pastnieki”
Ceļu policija atzīst, ka joprojām bieži saņem izsaukumus uz tādiem CSNg, kur būtu aizpildāms tikai saskaņotais paziņojums, un nereti tikai tādēļ, ka nevienam no avārijas dalībniekiem pa rokai nav veidlapas. Tad policisti vienkārši izsniedz paziņojuma veidlapu un dodas projām, īgņojoties par šo savu “pastnieka” funkciju, kamēr viņu klātbūtne (it sevišķi sastrēgumstundās) nepieciešama daudz nopietnākās avārijās, kas radījušas arī sastrēgumus.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis saka: nav tā, ka autovadītāji SP galīgi neizmantotu, bet nedara to tādā apmērā, kā pienāktos, jo negadījumu skaits vēl joprojām ir gana liels un tostarp diezgan prāvs to avāriju īpatsvars, kurās viegli bojāti tikai divi “dzelži” un situācija ir pavisam skaidra. “Šeit, manuprāt, varētu būt divi iemesli: pirmkārt, daudzi joprojām izvairās paši aizpildīt šo veidlapu, jo baidās kļūdīties un pieredzēt nelabvēlīgas sekas; otrkārt, baidās uzņemties atbildību, jo šķiet drošāk, ka visu izlemj policisti un, iespējams, izdosies viņu acīs savu vainu mazināt. Taču it bieži ceļu policisti, ierodoties notikuma vietā, pārliecina tā dalībniekus, ka tik vienkāršā situācijā ir tikai jāaizpilda SP veidlapa, un viņiem to arī izsniedz.”
“Ar savu parakstu katrs CSNg iesaistītais vadītājs apstiprina, ka paziņojumā minētie fakti atbilst patiesībai.”
Komentējot informāciju par internetā lasāmiem “briesmu stāstiem”, ka pēc SP iesniegšanas policijā CSNg cietušā transportlīdzekļa vadītājs pēkšņi kļuvis par vainīgo, jo tūlīt pēc negadījuma otrs vadītājs policijā papūlējies visu sagrozīt sev par labu, N.Krapsis norāda: mūsu sabiedrībā allaž atradīsies cilvēki, kuri par spīti patiesībai centīsies pierādīt pretējo. “Var gadīties, ka policija nezināja, ka ir noformēts SP, jo cilvēki ir vienojušies notikuma vietā, paši sastādījuši šo paziņojumu. Bet tad viņi būtībā vairs nedrīkst vērsties policijā, lai vēlreiz sastādītu administratīvā pārkāpuma vai apskates protokolu par attiecīgo negadījumu, pamatojot savu rīcību, piemēram, ar to, ka otrs satiksmes dalībnieks no notikuma vietas ir aizbraucis.”
Viņš atzīst, ka reti, bet tādi gadījumi var būt, un policijai, vismaz pēc apstākļu atstāstījuma spriežot, vispār vajadzējis atteikties šādā lietā iesaistīties. Vienu gan N.Krapsis uzsver: “Jebkurā gadījumā apdrošinātāji, tāpat kā policisti, izvērtējot katra CSNg dalībnieka rīcību, ir tiesīgi procentuāli noteikt katra vainīguma pakāpi. Ja iesniegts SP, tas nenozīmē, ka cietušais vienmēr saņems visus simts procentus. Varbūt apdrošinātāji saskatīs arī kādu otras iesaistītās puses daļēju vainu. Tā ir apdrošinātāju kompetence.”
Taču tad, ja kādam no CSNg iesaistītajiem transportlīdzekļiem nav OCTA polises, viņš iesaka par avāriju ziņot ceļu policijai.
Saskaņotā paziņojuma veidlapa vienāda 20 valstīs
Kā liecina LTAB informācija, ar SP reģistrēto CSNg skaits jau ilgāku laiku svārstās robežās no 65% līdz 69 procentiem. To apstiprina arī I.Savickis: “Lai arī negadījumu statistika visā valstī pieaug, saskaņoto paziņojumu izmantošanas biežums tomēr ir pozitīvs faktors, jo liecina, ka lielākā daļa negadījumu ir bez nopietnām sekām. Pašlaik aptuveni 70% atlīdzību tiek izskatītas, izmantojot saskaņoto paziņojumu, savukārt 30% gadījumu nepieciešama Valsts policijas iesaiste. Sākotnēji pēc saskaņotā paziņojuma sistēmas ieviešanas Latvijā 2004.gadā bija straujš to izmantošanas pieaugums. Savukārt pēdējos gados šis apjoms ir palicis teju nemainīgs. Arī LTAB dati liecina, ka pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošu laikposmu gadu iepriekš, pieaugums ir 8,1 procents.”
Iespējams, ka SP izmantotu vēl vairāk transportlīdzekļu vadītāju, ja tā veidlapa būtu plašāk pieejama. Tagad lielākā daļa vadītāju apdrošināšanu kārto elektroniskā veidā, bet veidlapas izdrukāt nav iespējams, jo tām ir paškopēšanās īpatnība. Taču veidlapas var saņemt ne tikai apdrošināšanas iestādēs un LTAB, bet arī degvielas uzpildes stacijās. Tad atliek vien mest māņticību pie malas un gādāt, lai SP veidlapa allaž būtu mašīnā.
Jo vairāk tādēļ, ka SP ir iespēja izmantot Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Pēc satura, uzbūves, teksta un krāsām tie ir identiski visā Eiropā un darbojas vairāk nekā 20 valstīs. Turklāt, ja SP veidlapas vadītājam nav līdzi no Latvijas, bet pēc CSNg viņam piedāvā aizpildīt citas Eiropas valsts saskaņoto paziņojumu, to droši variet darīt, pat nepārzinot konkrētās valsts valodu, jo paziņojuma forma visās valstīs ir vienāda.]]>
