Latvija ir pirmspēdējā vietā ES tehnoloģiju ieviešanā uzņēmumos, turklāt gada laikā esam kāpuši tikai par vienu pozīciju. IKT nozares eksperti ar nožēlu atzīst, ka Latvijai būtu jāatrodas topa augšgalā, jo mums ir viena no attīstītākajām infrastruktūrām Eiropā – 91% mājsaimniecību ir pieejams ātrdarbīgs platjoslas internets, bet citviet ES tas pieejams tikai 71% mājsaimniecību, liecina 2016. gada Eiropas Komisijas Digitālā ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) dati. Eksperti skaidro, ka rezultāti ir tik zemi, jo Latvija nav pratusi izmantot infrastruktūras priekšrocības.
Tehnoloģiju lietošana uzņēmumos gada laikā ir nedaudz palielinājusies, tomēr tā netiek līdzi ES izaugsmes tempam. Kopumā pēdējā pārskata periodā uzņēmēji ir nedaudz aktīvāk elektroniski dalījušies ar informāciju (no 9,6% līdz 16%), lietojuši mākoņpakalpojumus (no 4,1% līdz 5,9%), izmantojuši sociālos tīklus (no 8,8% līdz 10%) un nodarbojušies ar e-komerciju Latvijas robežās (6,9% līdz 8,3%), savukārt e-komercijas apjomi ārpus valsts robežām ir samazinājušies no (4,1% uz 3,9%).
Logiska_atlase_logo
“IKT nozare kļuvusi izteikti horizontāla, tai jau automātiski jāintegrējas ar citu nozaru procesiem. Tomēr uzņēmumu vadītāji bieži vien nenovērtē IKT potenciālu viņu biznesa attīstības veicināšanā, tāpēc viens no LIKTA mērķiem ir digitālās ekonomikas veicināšana. Svarīgi radīt pareizu izpratni par IKT jomu un tehnoloģijām kopumā. Latvijā ir labi attīstīta IKT infrastruktūra, taču pietrūkst zināšanu, kā to izmantot uzņēmējdarbībā,” uzskata LIKTA prezidente Signe Bāliņa.
“Tuvākajos gados tehnoloģijām biznesa pastāvēšanā būs kritiska nozīme. Pagaidām tās Latvijā tiek ieviestas lēni, jo, salīdzinot ar citām ES valstīm, uzņēmējdarbībā nav pietiekami sīvas konkurences. Taču situācija mainīsies – Latvija nav atrauta no attīstības procesiem pārējās ES dalībvalstīs. Digitālais un tehnoloģiju tirgus ir globāls un iespējas iziet ārējos tirgos ir lielākas, kā jebkad, bet Latvijas uzņēmumi lielākoties vēl nav gatavi tajos piedalīties, turklāt ne tikai tāpēc, ka nevar konkurēt lielākos tirgos, bet arī tāpēc, ka pārkāpt valsts robežas traucē izteikti lokālā domāšana,” stāsta kustības “Loģiskā atlase” eksperts un Telia Latvija vadītājs Mikus Ozols.
Latvijas iedzīvotāju nauda aizplūst uz ASV, Japānu un Dienvidkoreju
Teju puse (48%) Latvijas iedzīvotāju iepērkas internetā, taču vietējie uzņēmumi to neizmanto – preču un pakalpojumu pieejamību digitālajā vidē nodrošina tikai 8,3% uzņēmumu. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju nauda par pirkumiem aizplūst un veicina digitāli attīstītāko valstu – ASV, Japānas un Dienvidkorejas – ekonomiku. Lai gan kopumā ES pārdošana tiešsaistē ir attīstītāka, situācija ir līdzīga – vidēji 68% iedzīvotāju iepērkas internetā, bet savus pakalpojumus digitālajā vidē piedāvā vien 16% uzņēmumu.
“Uzņēmēji Latvijā vēl neapzinās e-komercijas nozīmi biznesā. Iepirkšanās internetā kļūs arvien pieprasītāka vienīgais jautājums ir, kuri uzņēmēji – vietējie vai ārzemju – pratīs to labāk izmantot. Pašreiz vairumā gadījumu Latvijas iedzīvotāju nauda aizplūst uz ārzemēm, jo vietējo tirgotāju preces un pakalpojumi nemaz nav pieejami tiešsaistē. Tomēr neskatoties uz līdzšinējo kavēšanos tehnoloģiju apgūšanā, Latvijas uzņēmēji vēl var paspēt saaktivizēties – interneta un mobilo ierīču lietotāju skaits turpina pieaugt,” stāsta “Loģiskās atlases eksperts un Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks.
“Mums ir viens no ātrākajiem internetiem un vieni no aktīvākajiem interneta lietotājiem Eiropā. Mums ir modernizēta un attīstīta IT infrastruktūra. Tomēr tehnoloģiju ieviešana uzņēmumos notiek nepiedodami lēni. Mazāk nekā 10% uzņēmumi Latvijā savas preces vai pakalpojumus pārdod internetā. Tirgū ir pieprasījums, bet nav līdzvērtīga piedāvājuma, līdz ar ko mēs netieši veicinām naudas aizplūšanu pie ārvalstu uzņēmējiem. IKT nozare ir viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm. Tādēļ, ir būtiski stiprināt mūsu konkurētspēju arī ārpus valsts robežām, pilnībā izmantojot digitālās vides sniegtās priekšrocības,” papildina kustības “Loģiskā atlase” eksperts, Lattelecom komercdirektors Gusts Muzikants.
Tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos var veicināt lielāks IT absolventu skaits
Viens no iemesliem pasīvajai tehnoloģiju ieviešanai Latvijas uzņēmumos ir zems IT speciālistu skaits – Latvijā tie ir 2%, kamēr vidēji ES teju uz pusi vairāk jeb 3,7%. “Lai Latvija attīstītos, IT speciālistu īpatsvaram jābūt daudz augstākam. Viens no veidiem, kā rūpēties par ekonomikas attīstību un veicināt IT speciālistu pieaugumu, ir jau skolu mācību programmās likt lielāku uzsvaru uz datorikas apgūšanu,” papildina Signe Bāliņa.

Ielādēt vēl rakstus, kuru autors ir  haker
Load More In 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Iesakām izlasīt

8 iemesli, kāpēc uzņēmumam nepieciešams digitālais mārketings

Digitālais laikmets ir ieviesis jaunu mārketinga formu uzplaukumu, un uzņēmumi, kas neizma…