Ar viedtālruni rokā jau no bērna kājas: ieteikumi vecākiem par pusaudžu aizraušanos ar viedierīcēm

Jauniešu ikdiena iet roku rokā ar modernajām tehnoloģijām un telefoni vairs netiek izmantoti vien saziņai, bet arī kā pašizpausmes līdzeklis un palīgs ikdienā. Jauniešu viedtālruņu lietošanas paradumi nereti satrauc gan vecākus, gan arī viedtālruņu ražotājus. Par to, kas interesē bērnus un jauniešus  un par ko būtu jāpiedomā pusaudžu vecākiem, stāsta „Centrs Dardedze” klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma un „Huawei Consumer Business Group” Baltijas reģiona ģenerāldirektors Jaņs Fejs (Yan Fei).
 
Vecāku pienākums – izskaidrot
Kā liecina pētījumi, vecāki caurmērā sāk dot saviem bērniem viedierīces visai agri – pat pirms bērns iemācījies staigāt vai runāt. Pēc psiholoģes Dainas Dziļumas teiktā, steigties iepazīstināt bērnu ar tehnoloģijām nevajadzētu, jo bērna attīstībai pats svarīgākais ir reālais kontakts – kopā pavadītais laiks ar vecākiem un praktiska darbošanās. Ja vecāki ir izlēmuši sākt dot bērnam viedierīces, tas nenozīmē, ka tagad pieaugušie var nodoties savām darīšanām un atstāt bērnu ar ierīci vienu.
Nepieciešams stāstīt bērnam, kas ekrānā notiek, kā arī jau no mazotnes pamazām skaidrot tehnoloģiju riskus, sargāt no bērnam nepiemērota satura, saziņas ar nepazīstamiem cilvēkiem, u.c. Vēlams kopīgi izveidot arī ģimenes noteikumus par to, cik, kur un kā tehnoloģijas mūsu mājā lietosim – un būtu labi, ja kādi no tiem attiektos arī uz vecākiem.
Ieteicams jau kopš mazotnes radināt bērnu dalīties ar vecākiem par to, ko viņš viedierīcēs dara, ko meklē, kas viņu aizrauj. „Es zinu bērnus, kas viedtālruņus izmanto, lai uzlabotu savas valodas prasmes, tāpat var atrast daudz ēdienu receptes, un pēc tam pārvērst šo aktivitāti kopīgā izklaidē, piemēram, pagatavojot vakariņas visai ģimenei kopā ar mammu, kā arī var internetā atrast akordus, lai pašmācības ceļā apgūtu ģitārspēli vai citus mūzikas instrumentus”, stāsta Daina.
 
Radināt pie patstāvības, turpinot būt blakus
Arī vēlāk bērnu vecākiem nevajadzētu uztvert tehnoloģijas kā jauniešu pasauli, par kuru pieaugušajiem nav nedz tādu zināšanu, nedz intereses. Vecākiem dažkārt šķiet – bērns ir mājās, savā istabā, tātad drošībā. Taču mums jāapzinās, ka viedierīcēs līdzās iespējām pastāv arī dažādi draudi, un bērns ar tiem sastopas viens. Kaut gan ir radies iespaids, ka pusaudži tehnoloģiju jomā ir ļoti gudri, diemžēl viņiem vēl trūkst pieredzes, lai spētu izvērtēt citu cilvēku nodomus un apzināties visus riskus. Līdz ar to patiesa vecāku interese par bērna izmantotajām tehnoloģijām ir arī drošības jautājums.
Bērnam sasniedzot pusaudža vecumu, vecākiem vairs nav iespējas uzņemties pilnīgu kontroli pār saturu, ko jaunietis patērē, un darbībām, kas tiek veiktas viedtālrunī, tāpēc tik būtiskas ir sarunas, savstarpēja uzticēšanās un atklātība. Tehnoloģijas var kļūt par vienu no tēmām, kas stiprina vecāku un bērnu attiecības – gan apspriežot atvases radošās aktivitātes dažādās aplikācijās, gan arī atbilstoši bērna vecumam regulāri apspriežot drošības tēmas, piemēram, kāda informācija ir un kāda nav publiskojama un vai var uzticēties visam, ko redzam virtuālajā vidē.
Noteiktās situācijās bērnam jāprot arī pateikt “nē” – gan vienaudžiem, gan pieaugušajiem. Skaidrojot riskus, mēs pamazām stiprinām pusaudžos spējas izdarīt atbildīgas izvēles arī tad, kad vecāku nav līdzās. Savukārt, ja vecāki redz, ka viedierīces jaunietim kļuvušas svarīgākas par visām citām nodarbēm, tas ir signāls, ka ir jāpalīdz jaunietim atgūt dzīves līdzsvaru – gan ar savu pozitīvo piemēru, gan veicinot jaunus hobijus vai  draudzības reālajā vidē, gan arī nepieciešamības gadījumā vēršoties pēc padoma pie speciālista.
 
Jauniešiem ir būtiski ne vien tālruņa tehniskie parametri, bet arī dizains
Bieži vien vecāki neizmanto tās pašas aplikācijas vai tās pašas funkcijas, ko bērni. Tāpat arī prasības pret par vizuālo tālruņa izskatu ir atšķirīgas. Pusaudži telefonu izmanto ne vien zvaniem, bet arī mūzikai, filmu skatīšanai, mācībām un saziņai ar vienaudžiem. Šo iemeslu dēļ svarīgas kļūst ne vien tālruņa praktiskās funkcijas, bet arī vizuālais izskats.
„Mūsu klientiem ir svarīgas ne vien tehnoloģijas un labākās kameras, bet arī viedtālruņu dizains un tas, ka ierīce atbilst viņu personībai. Piemēram, Huawei P10 lite, kura primārā mērķauditorija ir jaunieši, ir pieejams četrās dažādās krāsās, un katrs no dizainiem ir izstrādāts, lai labāk pieskaņotos lietotāja unikālajai personībai un stilam. Baltās un melnās krāsas tālruņi ir laba izvēle klasikas cienītājiem.
Savukārt tie, kas vēlas izcelt savu personību, izvēlas tālruni platīna zelta krāsā. Oriģinālākā Huawei tālruņa krāsa ir safīra zilā,” stāsta Huawei Consumer Business Group Baltijas reģiona ģenerāldirektors Jaņs Fejs. Telefonu vizuālās vadlīnijas tiek izstrādātas Huawei Global Design studijās visā pasaulē – Londonā, Sandjego, Tokijā un Stokholmā. Tāpat Huawei ir uzsācis sadabību arī ar Pantone Amerikas krāsu institūtu, kas analizē esošās un rada jaunas tendences krāsu pasaulē.
Jaņs Fejs atklāj, ka „Huawei eksperimentē ar ierīču dizainu un krāsām, jo ierīču dizains kļūst par arvien būtiskāku faktoru viedtālruņu tirgū. Tikai ražotājs, kas ir padarījis savas ierīces par vizuāli unikālām un atpazīstamām, var veiksmīgi darboties premium segmenta zīmolu tirgū”.