GDPR ieviešanas sekas Latvijā

Domāju, nevienam īsti vairs nav jāskaidro, kas GDPR tāds ir. Ja nu tomēr, tad šeit ir saite uz skaidrojumu. Te es ļoti neiedziļināšos, bet ķeršos pie pašas būtības. 25 maijs ir pagājis. Visi sākam izjust dažādas izmaiņas, kas saistītas ar GDPR normu ievērošanu. Biju pārsteigst, ka mobilais operators bite vairs nepiedāvā identificēties ar personas kodu, bet liek atcerēties savu mistisko lietotāja numuru, kuru esmu vien redzējis pāris reizes mūžā. It kā jau sīkums. Cik bieži jāzvana savam mobilajam operatoram telefoniski? It kā jau reti. Bet bite ir savādāka kompānija. Tā ir parūpējusies par to, lai klienti tiem ik pa laikam tomēr uzzvanītu. Te neiet pašapkalpošanās sistēma, te kādam numuram par nelietošanu atslēgts internets. Tad nu nākas zvanīt. Un te pārsteigums. AVR saka, lai sagādājam lietotāja nr līdz sarunai ar operatoru. Par banku sektoru nemaz nerunāsim. Tur šis viss ir palicis vēl smagāk. Arī policija vairs nesniedz datus tuvieniekiem par pazudušajām/aizturētajām personām, nedz telefoniski, nedz klātienē. Visu atsauces uz GDPR normām. Ar policiju viss ir nedaudz vienkāršāk. Šo visu var apiet, ja paveicās. Vienmēr tuvinieki var rakstīt iesniegumu par to, ka persona ir pazudusi. Un tad viss ir atkarīgs no personas, kas apstrādā iesniegumu.Protams, klīst baumas, ka valsts ir paredzējusi jau konkrētu summu, kas jāieņem sodos. To stāsta par dažādās konferencēs un pasākumos. Tomēr visam ir jābūt savām normām. Vai tiešām Latvija ar to visu nepārspīlē? Zinu arī pavisam kurjozus gadījumus, kas saistīti ar šo normu ievērošanu. Un tādus esmu dzirdējis jau vairākus. Visi ir diezgan līdzīgi pēc savas struktūras. Uzņēmums uzaicina uz pārrunām darbinieku. Darbinieks atnāk. Darba devējs saprot, ka šo darbinieku jau ir saticis kaut kur iepriekš. Vārds pa vārdam. Jā ir tikušies intervijā pirms kāda laika. Tieši tas pats darba devēja pārstāvis, tieši tas pats potenciālais darba ņēmējs. Izrādās, GDPR normas likušas uzņēmumam izdzēst visus neaktuālos potenciālo darbinieku cv. Jautājums, vai darbinieks tiktu uzaicināts vēlreiz, pēc ilgāka laika, ja darba devējam būtu zināms, ka šis darbinieks jau iepriekš ir bijis uz darba pārrunām? Šis jautājums paliek katra darba devēja ziņā. Es tikai, no savas puses, gribu ieteikt nepārspīlēt ar šim normām, kaut arī cilvēki ir dažādi. Kāds var apvainoties arī par to, ka viņa komunālais rēķins tiek iemests pastkastītē ar sētnieka rokām, kurš to, iespējams izlasa, un ir lietas kursā par katra dzīvokļa ūdens/gāzes/elektrības tērēšanas paradumiem.