Latvijas tehnoloģiju inovāciju uzņēmumi LMT un MikroTik dāvina zinātniekiem lieljaudas datu tīklu. Tas jau šobrīd nodrošina 10 Gbps datu pārraides ātrumu, lai pētniecības centriem un ārstiem vairs nevajadzētu pārraidīt apjomīgos genomu datus, kas mērāmi simtos GB, dienām ilgi vai pat vest ar automašīnu, lai veiktu pētījumus un palīdzētu atbildīgajām iestādēm ierobežot Covid izplatību, kā arī pacientiem ārstēt vēzi un citas slimības.
Lieljaudas, īpaši ātrs datu savienojums starp pētījumu centriem slimību izpētei ir nepieciešams tādēļ, ka mūsdienu pētniecība balstās uz masīvu lielapjoma datu analīzi. Vienas genomu datu kopas apjoms vien ir mērāms simtos gigabaitu, bet nākotnē tas varētu būtiski pieaugt, sasniedzot desmitiem un pat simtiem terabaitu. Līdz šim lielo datu apjomu pētniecības iestādēm nācās sūtīt pat vairākas dienas vai pat transportēt datus cietajos diskos ar automašīnu, kas ir laika un resursu ietilpīgs process. Tas ilgstoši apgrūtinājis un palēninājis pētniecības procesu Latvijā. LMT un MikroTik radītais risinājums – lieljaudas datu tīkls zinātniekiem – sniegs iespēju būtiski saīsināt laiku, kas nepieciešams datu pārnesei no vienas pētniecības iestādes uz citu, tādejādi paātrinot arī datu analīzi.
Kā ļoti nozīmīgu digitālās transformācijas projektu veselības nozarē šo lieljaudas datu tīklu zinātniekiem novērtē Latvijas Republikas veselības ministre Ilze Viņķele: “Latvijā ir izcili ārsti, dažādu jomu zinātnieki un attīstītas tehnoloģijas. Šis projekts tikai vēlreiz apliecina, ka, atrodot kopēju vēlmi un iesaistot gan publisko, gan privāto sektoru, var sasniegt rezultātu, kas nākotnē var iespaidot visu sabiedrību. Privāto uzņēmēju tehnoloģiju dāvinājums un valsts ieguldījums gēnu zinātnē ļaus izglābt daudzas dzīvības un šāds ieguldījums ir nenovērtējams.”
“Viedās tehnoloģijas pētniecībā, diagnostikā un ārstēšanā jau šodien ir klātesošas, tomēr tikai mērķtiecīgi palielinot to pieejamību visos medicīnas sistēmas līmeņos, iespējams sasniegt rezultātus – ātrāk diagnosticēt un efektīvāk ārstēt dažādas saslimšanas, tādejādi reāli pagarinot cilvēku dzīvildzi. Šobrīd no Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju līdera pozīcijām redzam, ka šajā procesā īpaši būtiska ir nozares uzņēmumu iesaiste un savstarpējā sadarbība, sniedzot iespēju pašmāju zinātniekiem ikdienā pilnībā izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai tādu bīstamu slimību kā vēzis vai Covid-19 izpēte pēc iespējas ātrāk nestu augļus,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.
Viņa teikto papildina arī Džons Tallijs, MikroTik līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs, atzīmējot, ka lieljaudas datu tīkla izveide ir vēl viena no tehnoloģiju uzņēmumu iniciatīvām Latvijas medicīnas sistēmas atbalstam, kurā aicina pievienoties arī citus partnerus. MikroTik jau ilgstoši atbalsta Bērnu universitātes klīnisko slimnīcu un iesaistījies Biomedicīnas pētījumu un studiju centra projektā, lai palīdzētu ar vēzi slimiem bērniem, bet LMT īsteno arī iniciatīvu “Veselai Latvijai”, kuras ietvaros ar dažādām aktivitātēm tiek veicināta Latvijas lielāko slimnīcu digitalizācija. Tāpat LMT ir viens no lietotnes “Apturi Covid” izstrādātājiem.
LMT un MikroTik nodrošinātais lieljaudas datu tīkls zinātniekiem šobrīd izveidots starp Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, gēnu sekvencēšanas centru “Latvia MGI Tech” un RTU zinātniskās skaitļošanas centru, kur tiek apstrādāti apjomīgie dati. Plānots, ka jau drīzumā lieljaudas datu tīklam pievienos arī LU Akadēmisko centru, Rīgas Austrumu klīniskas universitātes slimnīcu, kā arī RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru.
“Mūsdienu tehnoloģijas gēnu izpētē ne tikai atvieglo jau ierasto pētniecības procesu, bet arī paver jaunas iespējas. Vienlaikus šie pētījumi un attiecīgie jaunievedumi prasa apjomīgas investīcijas, jo lielapjoma datu analīzei ir nepieciešama ārkārtīgi jaudīga datortehnika, kas ir dārga gan iegādes, gan uzturēšanas ziņā. Tādēļ pētniecības iestāžu savstarpēja sadarbība ir īpaši būtiska. Koplietojot šīs tehnoloģijas, ieguvēji ir visas pētniecības procesā iesaistītās puses un sabiedrība kopumā, taču šāda koplietošana ir efektīva tikai vienotā ātrgaitas datu pārraides tīklā. Pateicoties LMT un MikroTik, nu tāds ir pieejams arī gēnu pētniecības iestādēm Latvijā, un tas ir milzīgs solis uz priekšu,” norāda Jānis Kloviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors.
Paralēli vēža un Covid-19 izpētei, Latvijas zinātnieki strādā arī pie citu slimību izpētes. Tā, piemēram, gēnu sekvencēšanas centrs “Latvia MGI Tech” īsteno vairākus starptautiski nozīmīgus projektus retu nezināmas izcelsmes neiromuskulāro un pārmantoto slimību izpētē.
Ilgtermiņā jaunizveidotā lieljaudas datu tīkla radītais ieguvums sabiedrībai ir vēl krietni lielāks un sniedzas pat ārpus veselības aprūpes nozares robežām. Izveidotā tīkla infrastruktūra sniegs atbalstu arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra sadarbības projektos. Piemēram, jau šobrīd sadarbībā ar LLU tiek veikta Latvijas vietējo govju (brūnā un zilā), kazu un aitu šķirņu ģenētiskā raksturošana, bet sadarbībā ar Dārzkopības institūtu tiek veikta upeņu, jāņogu un vēreņu un to kaitēkļu mijiedarbības izpēte, kur izpētes laikā tiek izmantoti liela apjoma dati, kuru apmaiņai starp pētniecības iestādēm būs izmantojams jaunizveidotais datu tīkls.
