Latvijas iesācējuzņēmums “Eventech” dosies misijā uz Mēnesi

Latvijas zinātnieku pētījumi vainagojušies panākumiem un novērtēti starptautiski – Latvijas iesācējuzņēmumam “Eventech” uzticēts izstrādāt daļu no “Luna-27” kosmosa kuģa nolaišanās sistēmas, pastāstīja investors un Komercializācijas reaktora vadītājs Nikolajs Adamovičs.
2012.gadā Komercializācijas reaktorā dzimušais un akcelerētais uzņēmums nule ir noslēdzis vienošanos ar Lielbritānijas kosmosa tehnoloģiju izstrādes kompāniju “Neptec”, kas sadarbojas ar NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), “AirBus”, Lielbritānijas Kosmosa aģentūru u.c.
“Luna-27” misijas projektā “Eventech” nodrošinās daļu no nolaišanās sistēmas izstrādes, proti, lāzerskanēšas jeb LiDAR (light detection and ranging) sensorus. LiDAR sistēmai jānodrošina augstas izšķirtspējas 3D Mēness virsmas attēlus, lai palīdzētu atrast piemērotu un drošu vietu, kur varētu nolaisties kosmosa kuģis. Mērījumu precizitāte ir īpaši svarīga, lai lidaparāts varētu droši nolaisties.
“Manuprāt, tas ir Latvijas mērogam nebijis notikums, jo tie ir ne tikai zinātnieku un uzņēmuma panākumi, bet arī valsts panākumi. Latvija jau pirms kāda laika izteica vēlēšanos pievienoties Kosmosa aģentūras dalībvalstu lokam un šis notikums varētu būt mūsu iespēja,” uzsvēra Adamovičs.
Pēc eksperta paustā, “Eventech” ir izcils piemērs, kad zinātnieku idejas atbilstošā un mērķtiecīgi virzītā vidē kļūst komerciāli veiksmīgas. “Ja Latvija kaut pāris gados spētu radīt vienu, divus vai trīs šādus uzņēmumus, tad to pienesums ir vērtīgs ne vien ekonomikai vai zinātnei, bet arī nācijas pašlepnumam, jo unikālas tehnoloģijas nedzimst katru dienu,” uzskata Adamovičs.
“Eventech” esošo produktu pirmsākumi sakņojas pirms 40 gadiem Elektronikas un Datorzinātņu institūta (EDI) pētnieka Jurija Artjuha izgudrotajā notikumu taimerī, kas nodrošina augstas precizitātes laika mērīšanu.
“Pašlaik šī tehnoloģija ir attīstīta tik tālu, ka tā ļauj veikt notikumu virknes mērījumus ar precizitāti līdz pilosekundei un MHz ātrumu. Savukārt kosmoss ir vide, kur kļūdām nav vietas un katra sīkākā detaļa ir no svara,” skaidroja Adamovičs.
Jāatgādina, ka “Eventech” ir tā dēvētais”spin-off” uzņēmums, proti, tas attīstījies sadarbojoties un licencējot EDI tehnoloģiju. “Start-up” kompānijas darbība savulaik sākta ar trīs tūkstošu latu pamatkapitālu, kā arī aptuveni desmit tūkstošus latu aizņēmumu.
Tagad “Eventech” jau vairāk nekā piecus gadus ir pasaules līderis īpaši augstas precizitātes satelīta lāzernavigācijas iekārtu ražošanas jomā, faktiski globālā mērogā ieņemot vairāk nekā 50% šā tirgus. Šajā laikā uzņēmums ir pierādījis sevi kā līderi satelīta iekārtu izstrādē unaugstās precizitātes mērījumu tehnoloģiju inovācijās, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc “Neptec” uzrunāja “Eventech”.
Vēl pērnā gada februāra sākumā “Eventech” noslēdza līgumu ar EKA par daudzfunkcionālā notikumu taimera pielietojuma attīstīšanu kosmosa vajadzībām. Projekta budžets ir 400 tūkstoši eiro.
Plānots, ka starptautiskā kosmosa misija “Luna-27”, ko organizē EKAsadarbībā ar Krievijas Federācijas Kosmosa izpētes institūtu un kosmosa izpētes milzi “Airbus”, uz Mēnesi startēs 2021.gadā.
Lielbritānijas uzņēmums “Neptec Ltd” kopš 1992.gada izstrādā, būvē un testē sertificētas iekārtas un programmatūru EKA, AirBus, Lielbritānijas Kosmosa aģentūrai, kosmosa tehnoloģiju uzņēmumam “Orbital ATK”, NASA u.c.2011.gadā uzņēmums saņēma prestižo Džordža M. Lova (George M. Low) balvu par “Neptec” augsto kvalitāti un sniegumu, radot vīzijas produktus kosmosa atspoļkuģu programmā NASA Džonsona Kosmosa centrā.
“Komercializācijas reaktors” dibināts 2009.gadā Rīgā, ar mērķi veidot jaunus, modernus uzņēmumus, kas ir balstīti uz zinātniskiem un tehnoloģiskiem sasniegumiem. Reaktorā tapuši, piemēram, šādi uzņēmumi: “Naco Technologies”, “Pogritech”, “Conelum”, “Eventech”, “Evoled”, “Mahydy”, “Nanooptometrics”, “Snowision”, “Koatum”. Platformu atbalsta Attīstības finanšu institūcija “Altum”, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latban, “Baltic International Bank”, Ekonomikas ministrija un citi uzņēmumi un organizācijas.