Pirms 30 gadiem visi Latvijas iedzīvotāji algu saņēma skaidrā naudā. Algas dienā veidojas garas rindas un bija pavisam ierasti aizņemties desmitnieku no drauga vai kolēģa. Dzīve ir gājusi uz priekšu un šobrīd absolūti lielākā daļa no mums algu saņem savā bankas kontā un tikai retais “uz rokas. Stabilu vietu ikdienas dzīvē aizņem internetbanku pakalpojumu izmntošana. Norēķini par precēm un pakalpojumiem ar bankas maksājumu karti ir kļuvuši par ikdienu, bet tirgotāji, kas kartes nepieņem ir spiesti rēķināties, ka zaudēs daļu no klientiem.
Viena no finanšu nozarēm, kuru inovācijas ir kardināli mainījušas ir kredītēšana. Piedāvājumu klāsts un, līdz ar to arī izvēles iespējas ir būtiski pieaugušas. Daļēji tas skaidrojams ar tehnoloģiju attīstību, bet lielu lomu spēlēja arī globālā ekonomiskā krīze. Krīzes apstākļos bankas zaudēja daudz naudu, daļa arī bankrotēja. Sargājoties no riskiem, kredītiestādes ievērojami sašaurināja privātpersonu kreditēšanu, bet vieta, kā mēs zinām, nemēdz palikt tukša. Uzvaras gājienu piedzīvoja nebanku aizdevēji. Šie uzņēmumi ieviesa iespēju – pieteikt un saņemt kredītus internetā. Ātra izvērtēšana un ātri naudas pārskaitījumi ļauj klientiem tikt pie aizdevuma dažu minūšu laikā, bet prasa par to augstu cenu, jo procentu likmes ir par kārtu lielākas kā banku pakalpojumiem. Par laimi salīdzināt izmaksas un atrast piemērotāko variantu, sevišķi situācijās, kad jāvērtē ātrie kredīti nodrošina Kredit.lv. Tagad, kad bankas ir pamodušās un arī ievieš inovācijas, vilciens jau daļēji ir aizgājis, jo patērētāji ir pieraduši pie noteiktu pakalpojumu izmantošanas un mainīt ieradumus nav nemaz tik viegli.
Juridisko personu kreditēšanas jomā inovācijas tiek ieviestas, taču, galvenokārt, mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā. Lielo uzņēmumu apkalpošana joprojām ir banku darbības lauciņš, jo nevienam citam uzņēmumam gluži vienkārši nav pietiekami lieli finanšu līdzekļi, lai finansētu darījumus vairāku simtu tūkstošu un miljonu eiro apmērā. Daļēji šajā lauciņā cenšas iespraukties savstarpējo aizdevumu platformas, tomēr lielākā daļa koncentrējas uz privātpersonām. Starp citu arī Baltijas valstu iedzīvotāji var investēt un arī aizņemties no savstarpējo aizdevumu platformām (Twino, Finbee, Mintos, Bondora, Savy). Ieguldīt var gan dažus desmitus gan vairākus tūkstošus eiro, taču jārēķinas, ka lielāku darījumu veikšanu Latvijā regulē speciāls likums un gūtā peļņa var tikt aplikta ar nodokļiem.
Nākotnes tendences un perspektīvas
Zibenīgi norēķini
Eiropas Centrālā banka un arī bankas Latvijā plāno tuvākā pusgada laikā Eiropā ieviest zibenīgos jeb tūlītējos norēķinus. Ja šobrīd naudas pārskaitījumi ES ietvaros var aizņemt pat vairāk kā vienu darba dienu, tad līdz ar zibenīgo norēķinu sistēmas ieviešanu naudas pārskaitījumi notiks dažu sekunžu laikā.
Jaunās tehnoloģijas ļaus nodrošināt ātrus naudas pārskaitījumus, izmantojot maksājumu kartes, internetbanku un pat mobilos tālruņus. Rezultātā varam prognozēt, ka mobilo telefonu izmantošana norēķiniem un pirkumiem no marginālas parādības kļūs par ikdienu daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd mobilie tālruņi norēķiniem tiek izmantoti pārsvarā, lai samaksātu par stāvvietu, ziedotu naudu internetā vai nobalsotu, zvanot uz paaugstinātas maksas numuriem.
Maksā tikai par izlietoto
Banku sektorā overdrafts nav nekas jauns. Tas ir pakalpojums, kas ļauj tērēt naudu savas kredītlīnijas ietvaros, taču tagad šai tendencei plāno sekot arī apdrošinātāji. Viens no celmlaužiem šajā jomā ir ASV bāzētais uzņēmums – Metromile, kas piedāvā pirkt OCTA un maksāt tikai par nobrauktajiem kilometriem. ASV auto apdrošināšanas cenas mēdz sasniegt pat vairāk kā 1000 eiro gadā un šāds pakalpojums varētu būt ļoti pieprasīts. Latvijā OCTA cenas vēl ir salīdzinoši zemas, taču apdrošinātāji mums visu laiku draud, ka cels cenas un reāli tas pakāpeniski arī notiek. Tas nozīmē, ka ir tikai laika jautājums, kamēr šāds apdrošināšanas risinājums ieviesīsies arī Latvijā
Banku filiāļu izzušana
Ar katru gadu Latvijā samazinās kredītiestāžu filiāļu skaits. To sekmē iedzīvotāju skaita samazināšanās reģionos un valstī kopumā, taču tas nav galvenais iemesls. Banku ieviestā internetbankas funkcionalitāte izskauž nepieciešamību pēc filiālēm. Vairākas bankas ASV jau ir pilnībā atteikušās no filiālēm un varam prognozēt, ka arī Latvijā šī tendence varētu tikai nostiprināties.
Atteikšanās no skaidras naudas
Bezskaidras naudas norēķiniem turpinot uzvaras gājienu, var pienākt bīdis, kad skaidras naudas aprite kļūs minimāla vai nebūs vispār. Jau tagad vairākās Eiropas valstīs, sevišķi Zviedrijā iedzīvotāji lieto, galvenokārt, tikai bezskaidras naudas norēķinus. Rezultātā daļa veikalu un pakalpojumu sniedzēju, t.sk. sabiedriskā transporta uzņēmumi vairs nepieņem skaidru naudu.
Iemesli šādai attīstībai ir vairāki. Pirmkārt, bankas paaugstina maksu par skaidras naudas inkasēšanas pakalpojumiem. Rezultātā veikalniekiem veikt darījumus ar skaidru naudu kļūst aizvien dārgāk. Otrkārt, cilvēki pierod pie darījumiem ar maksājumu kartēm un citiem bezskaidras naudas norēķiniem un uzskata, ka tie ir lētāki. Treškārt, valdības cenšas pastiprināt kontroli pār iedzīvotājiem un nosaka ierobežojumus skaidras naudas glabāšanai un darījumiem ar to. Arī Latvijā mēs redzam, ka skaidras naudas darījumi tiek apkaroti aizvien vairāk, aizbildinoties ar nepieciešamību ierobežot “pelēko” ekonomiku.
Diemžēl inovācijām finanšu jomā ir arī mīnusi, kas, galvenokārt, saistīti ar pieaugošo kontroli pār iedzīvotājiem. Var pienākt brīdis, kad valsts pārvalde un uzņēmumi ar pietiekamiem resursiem varēs iegūt pilnīgi visu informāciju par konkrētā indivīda darījumiem. Šajā aspektā ir ietverti arī ļoti daudzi drošības riski, bet par to runāsim kādā no nākamajām reizēm.
