Cietušas gan labā, gan sliktā nozīmē. S30B cilvēks, kas profesionāli taisa mēbeles skandas bija apšuvis ar jaunu riekst koka nažfinieri. Tehniskā puse bija nobeigta vairāk nezināšanas pēc. Salikti nepareizie skaļruņi, novienkāršoti filtri. To laika gaitā pārbūvēju kā bija paredzēts sākotnēji. 4 Omu skaļruņus vajadzēja aizstāt ar 8 Omu, kā iedomāts no rūpnīcas. Toties tagad man bija skandas, kas vizuāli (vismaz no sāniem) atgādināja augstas klases izstrādājumu. Riekstkoks ļoti pastiprināja skandu klātbūtni.
Toties skanējums jau sākumā īpaši neiepriecināja. Sākumā gan pēc pārejas no koka datortumbām likās, ka skan gan kvalitatīvāk, gan skaļāk un tā arī bija, bet šis bija tas brīdis, kad sāku saprast, ka tās visas ir padibenes, sākuma līmenis, telpas apskaņošana ar fona mūziku. Bēdas? Nebūt ne, tieši otrādāk ir pamats meklēt patiesību tālāk.
RRR U-101. Konstruktīvi arī U-101 ir labs korpuss un skaista pulēta alumīnija priekšējais panelis, koka augšējās/sānu daļas nosegs, displejs ar signāla līmeņa indikatoriem, toties slēdži un regulatori ir no lētas plastmasas. Padomāts arī par skaņu plašu cienītājiem- ir Phono ieeja. Toties jau zemāka- 1. klase liek par sevi manīt. Tehniskie parametri vidēji kā jau tā laika PSRS tehnikai. Ne ar ko īpašu šis jaudas pastiprinātājs nevar pārsteigt. Bet tajos gados tā bija ārkārtīgi kārota prece. Runājot par jaudu- uz šī pastiprinātāja sirds apziņas ir ārkārtīgi liels skaits nosvilušo S-90 skandu. Parastam lietotājam tas likās pats par sevi saprotams, ka labākajam vienā rūpnīcā ražotam pastiprinātājam jāiet kopā ar jaudīgākajām (arī RRR) skandām -S90. Pat pases dati abiem izstrādājumiem tika norādīti identiski. Tomēr praksē tā nebija. Pastiprinātājs nevilka šīs skandas. Jā, jā, tieši tā- nevilka un tāpēc tās svila. Parasti skandas (skaļruņi) svilst no tā, ka jauda ir par lielu. Šoreiz tā bija par mazu. Kāpēc tad svila? Tāpēc, ka mazās jaudas dēļ Jaudas pastiprinātājs un skandas. Radiotehnika u-101 un S30
Atklāsme
Pavisam neilgu laiku pēc UP-001 tiku pie Radiotehnikas viena no populārākā pastiprinātāja U-101 (vēlāk tika apzīmēts kā U-7101) un sākuma līmeņa skandām S30B. Pastiprināts bija labā oriģinālā izskatā un tehniskā stāvoklī, bet S30B bija krietni nevarēja kārtīgi kustināt skaļruņu difuzorus. Tie “uzkārās” un spole nevis strādāja kustībā, bet kļuva kā sildītājs. Tehniski to sauc par Klipu (clipping). Tiem, kas nemēdza rīkot disenes, bet klausījās vidējā skaļumā ilgi kalpoja gan S90, gan paši pastiprinātāji. Ražošanas procesā šis pastiprinātājs ir pārdzīvojis vairākus uzlabojums, ko drīzāk jāsauc īstajā vārdā- par apgraizīšanu. Daudz, kas rūpnieciski tika novienkāršots. Kā rezultātā cieta gan ilgmūžība gan skaņas kvalitāte. Bet tas viss bija sīkums salīdzinājumā ar jau nākamajiem Radiorūpnīcas pastiprinātājiem, kur tehniski tika nobeigts gandrīz viss.
Manā īpašumā šobrīd ir divi U-101, abi pārbaudīti un sakopti, bet ar visu to abi skan atšķirīgi. Nevis viens labāk otrs sliktāk, bet savādāk. Pat signāla indikatori abiem strādā pēc cita algoritma un ar pieregulēšanu netiks cauri.
Skandas S30B, neskatoties uz laika gaitā iegūtajiem defektiem un „uzlabojumiem”, arī vajadzēja palabot tieši dēļ rūpnīcas konstruktīvajām nepilnībām. Salikšanas kvalitāte diezgan briesmīga, īpaši tur „kur neredz”. Lai skanētu labi, cik vien tas iespējams zemākā segmenta skandām, bija jāpielīmē stiprības elementi, papildus jāveic hermetizēšana, jānostiprina grabošie vadi, sieti, plastmasas detaļas. Kad tas viss tika veikts un dabūts skanējuma maksimums, tad bija pienācis laiks doties tālāk jaunu sajūtu meklējumos.
Turpmāk par PSRS superpastiprinātāju Brig/Bark, S50, S90D skandām. Pieminēšu tālākos aprakstos arī retās S40, H80 skandas.
