Ekonomists Smirnovs: Kāpēc benzīns maksās divus latus par litru

Maijā benzīna cena pārsniedza psiholoģisko viena lata barjeru; tagad atkal cenas sākušas augt. Turklāt arvien vairāk eksportētāju nākuši pie secinājuma, ka tas ir tikai sākums un sliktākais vēl priekšā. Galvenais naftas cenu pieauguma iemesls, kā mums skaidro, ir notikumi ap Irānu. Kara konflikta gadījumā Irāna draud bloķēt Ormuzas šaurumu, caur kuru tiek eksportēta visa nafta no Persijas līča, bet tas ir 30% no visas pasaules ieguves. Par to, ka Irāna neplāno apturēt savu kodolprogrammu, nevienam nav šaubu. Kaut vai tāpēc, ka Ziemeļkorejai ir kodolieroči un neviens to neaiztiek. Jautājums, par kuru strīdas visvairāk, cik miermīlīga ir Irānas kodolprogramma. Irākā tā arī neatrada masu iznīcināšanas ieročus – kas netraucēja tai uzbrukt. Tāpēc īpašas izvēles Irānai nav, un tā stāvēs līdz galam. Turklāt Irāna plāno uzbrukt pašam svētākajam – amerikāņu dolāra hegemonijai; 20.martā savā naftas biržā atteicās izsolē no dolāra. Tādas lietas nepiedod. Ir acīm redzami, ka uzbrukt var tikai vai nu Izraēla, vai ASV (zem NATO karoga), vai, kas visticamāk, to savienojums. Turklāt radikālas Irānas problēmas risinājuma okupācijas vai vērienīgas virszemes operācijas veidā, visticamāk, nebūs, jo tas ir pārāk dārgi un var sagādāt lielas klapatas. Arī uz robežas ar Irānu nav lielu virszemes ASV spēku, kas arī ir par labu šai versijai. Kā liecina pēdējie notikumi, ASV nolēmusi pāriet pie krāsaino revolūciju taktikas. Tāpēc gadījumā ar Irānu Amerika var aprobežoties ar gaisa triecienu, lai novājinātu Irānas varu. Ormuzas līča atbloķēšana, ja Irāna uz to izies, no kara viedokļa ASV nav problēma – lidmašīnu raķešu Amerikai pietiks. Tāpēc pēc būtības ir tikai viens jautājums – kad? Sagatavošanās tāda mēroga kara operācijai var aizņemt aptuveni 6–8 mēnešus. Sākums bija 2011.gada beigās, lielākā daļa sagatavošanās darbu jau ir paveikta, tāpēc iespējamais noslēgums ir 2012.gada vasarā vai rudenī. 2012.gada sākumā Azerbaidžāna atļāva izmantot savas lidostas NATO spēkiem – pēc neoficiālas versijas Irānas bombardēšanai. ASV tikmēr plānveidā uz reģionu nosūta jau trešo aviācijas grupu. Turklāt Persijas līča rajonā pakāpeniski pieaug NATO kara kuģu koncentrācija. Uz šī fona ASV veic vērienīgus jūras manevrus savā Austrumu piekrastē, izsēdinot tur 20 tūkstošus desantnieku. No otras puses, ASV ir izvērsta informatīvā kampaņa, lai sagatavotu sabiedrību drīzajam karam ar Irānu. Amerikāņu izlūkdienesti pieļauj, ka Irāna gatava terorisma aktu īstenošanai Savienoto Valstu teritorijā. Turklāt konkrētu datu, kas norādītu uz to, ka Irāna patiešām plāno terora aktus Amerikas teritorijā, nav, taču izlūkdienesti ir pārliecināti. Eiropas Savienības ekonomika naftas cenu pieauguma dēļ saņems spēcīgu sitienu, jo nafta šobrīd ir vissvarīgākais planētas energonesējs un ar naftu tieši vai netieši saistīta gandrīz visu preču ražošana. No 1.jūlija ES ASV iespaidā pieņēma pret Irānu, var teikt, mazohistiskas naftas sankcijas. No vienas puses, ES nonāk tikai 18% Irānas naftas eksporta, taču pārsvarā tajās valstīs, kuras visvairāk skar finanšu krīze: Grieķijā, Spānijā, Itālijā. Šīs valstis cietīs divas reizes. Pirmkārt, vispārējā naftas cenu pieauguma dēļ. Otrkārt, tās iepērk no Irānas konkrētas augstas kvalitātes benzīna markas, kas tiks aizvietotas ar kaut ko analoģisku. Tas varētu pat izraisīt īslaicīgu naftas produktu deficītu dažās valstīs. Ķīna arī nonāks zaudētājos – tās ekonomika ar grūtībām var pavilkt naftas augstās cenas, bet ķīniešu preces vairs nebūs vislētākās. Toties Amerikas bankas, pateicoties biržas spekulācijām, gūs kolosālu peļņu – viņi noteikti jau paguvuši iepirkt visu brīvo naftu un tagad tikai gaida cenu kāpumu. ASV varēs saglabāt kontroli pār Persijas līci – proti, kontrolēt naftas avotus un cenas, dolāra pozīcijas tāpat pieaugs. Protams, pasaules korporāciju peļņa tiks veidota uz vienkāršo patērētāju rēķina, kas būs spiesti iepirkt benzīnu par nereāli paaugstinātām cenām. Kas attiecas uz Latviju, tad mums īpašas izvēles nav, tāpēc mēs grimsim kopā ar ES. Notikumu attīstības sliktākajā gadījumā benzīna cena var sasniegt divus latus litrā, izraisot ekonomikas krahu. Turīgās valstis kā Vācija tādas cenas pārdzīvos, bet Latvijai šī nasta būs par smagu; tas izraisīs cenu pieaugumu (inflāciju), ražošanas kritumu utt. Turklāt naftas produktu cenu straujais pieaugums notiks pavisam drīz.