Pārdomas pēc pastaigas pa mīļoto pilsētu

Svētdien biju devies pastaigā ar fotoaparātu pa savu mīļāko pilsētu. Guvu daudz jaunus iespaidus. Samērā ilgu laiku pa šo pilsētu biju pārvietojies tikai ar automašīnu, tapēc tas bija vēl jo interesantāk. Atklāju, ka daudzviet pilsētā gājējiem ir sataisītas smukas vietas kur pastaigāties. Pie salīdzinoši jaunā veikala Valleta ir iespējams par diezgan lētām naudām izīrēt kaut kādus bērnu braucamos. Principā viss kas saistās ar Rīgas ielu ir ļoti sakopts. Taču pastiprināta komercija vienā vietā nozīmē tikai to, ka citviet tā ir izskausta un līdz ar to arī vide vairs nav tik forša. Vieta, kur mēs pirms pieciem gadiem gājām alu dzert, tagad ir pamesta pavisam. Tā ir salīdzinoši aizaugusi. Šeit es runāju par Vecpuišu parku. Agrākais kultūras centrs. Agrākais jauniešu ceļamērķis. Vienīgais, kas visspilgtāk iespiedās atmiņa no šī parka, ja neskaita košās nezāles, bija divas čigānietes, kas gozējās, nocacīti saulītē, uz soliņa un bija salietojušās smaržas, kas bija ļoti līdzīgas manas mīļotās sievietes smaržām. Citādi es izgāju cauri šim parkam ar pāris bildēm un galīgi bez emocijām. Bērnu laukumiņā vienīgi dzīvojās sīkie, kuri sprieda cik maksā alkohols un cik grādi kuram alkohola veidam ir. Interesanti. Es tajā vecumā domāju pavisam par ko citu. Laikam jau katra nākamā paaudze attīstās jau daudz ātrāk. Rezultātā kārtīgi izstaigājos, tiku galā ar savām domām un izveidoju galeriju, kura jau pāris dienas ir apskatāma.