Kārtējie piedzīvojumi ar pretējo dzimumu

Laikam jau vīrieša dzīvē nav nekā interesantāka par piedzīvojumiem ar pretējo dzimumu. Pēdējā laikā dažādu piedzīvojumu ir bijis daudz. Gan pozitīvu gan ne tik pozitīvu. Ņemot vērā, ka apkārt jau tā ir daudz negatīvā, tad šoreiz nedaudz padalīšos pieredzē ar pozitīvo. Šodien sanāca viens pavisam interesants gadījums. Darba gaitas aizveda mani ciemos pie vienas ļoti interesantas sievietes. Vecums varētu būt ap 35. Krievu tautības. Man kā vīrietim jāsaka tīri izskatīga. Un ļoti ļoti komunikabla. Runāja par 7 mēmiem. Mums ar kolēģi vispār bija grūti tikt pie vārda. Uzreiz bija skaidrs, ka šī sieviete ir ļoti interesanta. Dzīvo savrupnamā ne tai sliktākajā pilsētas rajonā. Pat manu formālo vizīti viņa nēma savās rokās. Momentāli piedāvāja kafiju. Tapēc grūti bija saprast, kapēc viņai nav sava vīrieša. Ja arī vīrietis ir, tad ne pastāvīgs, un ne tāds, kas palīdzētu mājas darbos. Bija uzreiz skaidrs, ka šī sieviete tiek ar visu galā pati, un ja nevar, tad sauc palīgā tos, kas to var izdarīt. Uzņēmīga sieviete. Taču mani sāka nomocīt jautājums. Komunikabla, pozitīvi lādēta sieviete, kas viņai vainas? Vai tiešām Latvijā ir tāds vīriešu trūkums? Vai tiešām Latvijas vīrieši baidās no veiksmīgām un spēcīgām sievietēm, kas pašas ar daudz ko var tikt galā?