Cits skats uz viņiem

Kāds puisis reiz satika meiteni. Satika pavisam nejauši, bet liktenīgi. Satikās vienreiz, lai aizbrauktu uz jūru vienkārši tā. Viņi sāka tikties biežāk. Sēdēja lietus laikā zem tilta. Pastaigājās gar upes malu. Viņi varēja caurām naktīm klejot pa pasauli. Runāt par visu un tai pat laikā par neko. Viņi ļāva viens otram sevi iepazīt. Runāja par to pagātni, tagadni un nākotni. Viņam likās gluži kā pasakā. Viņa tik skaista un apburoša. Viņa nebija parasta skaistule. Viņā bija kaut kas īpašs, tāds kas nav citās. Viņa nebija arī viegli iegūstama un puisis ilgi cīnijās par viņu. Viņa likās pārāk laba, lai būtu īsta. Puisim viņa patika ļoti. Daudz vairāk, kā jebkura cita pirms viņas. Viņam sāka likties, ka viss ko viņš pirms tam bija jutis pret kādu meiteni bija pupu mizas salīdzinājumā ar šo meiteni. Viņš iemīlējās ļoti ātri. Pats viņš to saprata tad, kad bija jau par vēlu. Vienā rītā viņš pamodās ar domu, ka viņa ir īstā. Ar domu, ka viņš nevēlas nodzīvot dzīvi bez viņas. Puisim sāka likties, ka dzīvei bez viņas nav jēgas. [more] Viņa puisim kļuva par pirmo domu pamostoties un pēdējo aizmiegot. Pirmais skūpsts ar meiteni puisim likās pasakains. Vēl ilgi viņš to atcerējās un atceras arī tagad. Nākamajā rītā viņš nevarēja saprast vai tas bija tikai sapnis, vai arī notika īstenībā. Viņa pārvērta puisi. Pārvērta nemanāmi bet mērķtiecīgi. Daudzas lietas, kas viņam agrāk bija nesvarīgas kļuva ļoti svarīgas. Viņa parādīja puisim ka viņš var sasniegt vairāk. Iedrošināja pārmaiņām. Parādija puisim citu pasauli. Pagrieza viņa pasauli. Puisis kļuva savādāks. Puisis daudz darīja un bija laimīgs. Arī meitene turpat vien bija. Puisim tuvumā. Viņi palīdzēja un atbalstīja viens otru. Kā jau visās attiecībās bija gan kāpumi gan kritumi un tomēr šīs attiecības bija kā bezgalīgais stāsts, kas reiz sācies nebeidzās un nebeidzās.. Arī šobrīd stāsts nav pabeigts. Tapēc mana stāsta reprodukcija beigsies ar daudzpunkti nevis punktu. Tapēc es turēšu īkšķi par viņiem, lai viņiem veicas.. Un to iesaku darīt arī Jums!