Šopavasar arī līdz manai ievērībai nonāca kāda visnotaļ ievērības cienīga filma — «21 grams». Filma noslēdzas ar Š. Penna varoņa monologu, kurā dzirdam šādus vārdus: «Viņi saka — mēs visi zaudējam 21 gramu tieši tajā brīdī, kad iestājas nāve. Katrs no mums.»
1907. gadā ASV ārsts Dankans Makdugals (Duncan MacDougall) veica eksperimentu, kuram bija jāpierāda dvēseles materiālā daba. Ja dvēsele ir materiāla, tai piemīt masa un ķermenim būtu jākļūst vieglākam brīdī, kad dvēsele šķiras no miesas. Īpaši konstruētā guļvietā, kas novietota uz svariem (ar precizitāti līdz apmēram 5,67 g), tika guldīti cilvēki, kuru nāve gaidāma tuvākajā laikā. Eksperimentā piedalījās seši mirēji — četri tuberkulozes slimnieki, viens diabētiķis un viens, kura nāves cēlonis netiek precizēts.
Tikai vienā no gadījumiem tika reģistrēta slavenā 21,3 g (3/4 unces) zaudēšana nāves brīdī: svars samazinājās pēkšņi un saglabājās nemainīgs. Divi no pārējiem mēģinājumiem neizdevās tehnisku grūtību dēļ, divos gadījumos svars kritās, bet ar pārtraukumiem (kopumā pārsniedzot 21 g), vienā gadījumā svars svārstījās. Svara zudums nebija skaidrojams ne ar urīna vai fekāliju izdalīšanos, atslābstot muskuļiem (jo šīs substances joprojām palika uz sveramās virsmas), ne arī ar gaisa izplūšanu no plaušām (Makdugals un viņa asistenti paši mēģināja ieelpot un izelpot, atrodoties uz svariem, — tie neuzrādīja izmaiņas).
