skaņu burvis un meitene

reiz dzīvoja puisis – skaņu burvis. viņam patika šī nodarbošanās. tā nesa prieku cilvēkiem. viņš savā dzīvē bija daudz ko pieredzējis un pirms satika šo meiteni uzskatīja ka ir jau redzējis gandrīz visu. bet viņa nebija tāda kā pārējās. meitene arī bija daudz ko piedzīvojusi un tādēļ neuzticējās apkārtējiem. kā tas notika, kā nenotika, viņi atrada kopīgu valodu. šī meitene bija blakus puisim daudzos viņa dzīves brīžos. viņa pazina puisi labāk kā citi. viņi dzīvoja kā cimds ar roku. bet bija tikai draugi. tādi draugi, kas var runāt par visu. draugi kas uzticās viens otram. pats interesantākais bija tas, ka apkārtējie par to neko nezināja. satiekoties ikdienā viņi varēja mierīgi paiet garām viens otram pat īpaši nepaskatoties uz otru. toties satiekoties citos apstākļos jautrība un kaislības sita augstu vilni. viņi palīdzēja viens otram dažādos svarīgos un ne tik svarīgos jautājumos. apspriedās. pārrunāja daudz ko. kopā rēķināja, plānoja, lika kopā vērīgi. viņu starpā bija kas tāds ko viņi abi neapjauta. negribēja vai nespēja? tas šajā stāsta momentā nav tik būtiski. meitene apgalvoja ka puisis esot viņu pieradinājis. puisis to saprata, jo viņam dzīvē jau tā bija gadījies – pieradināt kādu. viņš apzinājās, ka šī dāvana viņam ir jāiemācās apvaldīt jo tāpat kā daudz kas ko neierobežo tas var nest arī postu. taču posts bija daudz tuvāk nekā to varēja gaidīt. puisis iemīlējās. viņš pat nesaprata un nepamanīja kā tas notika. vienā rītā viņš pamodās ar domu par viņu. lai kur arī viņš neietu un lai ko arī nedarītu viņa domas palika meitenes tuvumā. pat tajos brīžos kad viņš satikās ar saviem draugiem un darīja dažādas jautras lietas viņš tik un tā nespēja par meiteni nedomāt. viņam bija divi varinati. vai nu ļauties jūtām vai tās apspiest. taču pirms pieņemt lēmumu viņš gribēja apspriesties ar meiteni. meitene nezināja ko puisim atbildēt. puisis vairākus jautājumus. taču tie palika neatbildēti. tad viņš uzdeva pēdējo jautājumu. vai tas ko viņš jūt ir labi vai slikti no viņas acu punkta. meitenes atbilde deva vairāk jautājumu nekā bija pirms tam jo tā skanēja sekojoši – viņa nezinot. tad jau redzēšot. puisis staigāja un pārdomāja šo teikumu. prātoja gan par katru vārdu atsevišķi gan visiem kopā. taču neredzēja ne gala ne malas šai mīklai.. viņš centās saprast kas ir stiprāks – prāts vai sirds. sirds bļāva ka šī meitene esot īstā vienīgā. prāts norādīja uz daudzām pretrunām un briesmām. taču puisis nespēja noticēt nevienam no saviem padomniekiem. ne sirdij ne prātam. tā nu puisis cīnijās pats ar sevi un savu ēnu. bet mēs šajā brīdī viņu atstāsim cīnoties lai netraucētu viņam.