Neskatoties uz ārkārtas stāvokli, ir svarīgi nezaudēt komunikāciju ar savu priekšniecību un skaidri zināt, ko tiešā priekšniecība no jums gaida. Laba taktika ir vienoties ar savu tiešo priekšniecību par desmit minūšu telefona sarunu darba dienas sākumā un beigās – šādā viedā abām pusēm būs izpratne par to, ko gaidīt. Vairums cilvēku mūsdienu birojos strādā blakus saviem vadītājiem, kas komunikāciju padara vieglu. Gadījumos, kad tā kļūst virtuāla, iespējams ir jāpārdomā veidi, kā tiešsaitē noturēt sapulces vai dalīties ar datiem. Tas ir noderīgi ne tikai produktivitātei – reklāmas aģentūra “Buffer” nesenā pētījumā ir atklājusi, ka cilvēki, kuri bieži strādā no mājām, var ciest no vientulības un komunikācijas trūkuma. Regulāra komunikācija ar kolēģiem tāpat spēj uzlabot personīgo labsajūtu.
Mājās var atļauties strādāt naktskreklā, taču, vai to tiešām vajadzētu darīt?
“Pamosties, ieej dušā un pienācīgi saģērbies – gluži kā ejot uz ofisu,” iesaka speciālisti. Eksperti tāpat piezīmē, ka produktivitāti krietni var uzlabot sava darba telpa vai tam paredzēta telpas daļa. Darbaspēju tāpat uzlabo tādas birojam raksturīgas iezīmes kā datorpele, ērts krēsls un otrs datora ekrāns.
Tas, ka nestrādājam gultā, ar vienu roku laiski ēdot brokastis, tāpat signalizē mūsu mājiniekiem, ka patiešām esam aizņemti darbā un mūs nevajadzētu traucēt. Ja darba telpa mājās ir gana labi aprīkota un atbilstoša, pētījumā, ko veikusi firma “FlexJobs”, 65% darbinieku kļūst produktīvāki, jo nav jāsastopas ar darba vides stresu, birojā sastopamiem kairinājumiem un pārlieku biežām, nevēlamām pauzēm. Tiesa, daudziem var būt vilinājums “apdarīt mājas darbus”, taču nevajadzētu aizmirst, ka patiešām esat darbā.
Eksperti gan min, ka, strādājot šajos apstākļos, pastāv liela iespēja “aizsēdēties” un darīt vairāk, nekā ir pieļaujams labai pašsajūtai – Kirstena Šoklija, Džordžijas štata universitātes psiholoģijas asociētā profesore, iesaka sākt dienu ar kādu rituālu, teiksim, kafijas tasi un nobeigt to ar citu, teiksim, pāris vingrinājumiem, lai radītu veselīgu un viegli uzturamu ritmu.
Eksperti apgalvo, ka negaidītas grūtības var radīt arī tas, cik strauji pašreizējās koronavīrusa trauksmes dēļ cilvēkiem nākas pielāgoties darbam jaunos apstākļos. Stenfordas universitātes profesors Nikolass Blūms norāda uz būtisku atšķirību – īslaicīgu darbu viņš salīdzina ar vieglu treniņu, kamēr pilnīgu un pēkšņu pāriešanu uz darbu no mājām varētu saukt par maratonu.
Pētījumi norāda, ka tikai pieci procenti no ASV darbaspēka ikdienā strādā no mājām, kas nozīmē, ka vairums cilvēku nav pieraduši darboties no mājām. Situāciju sarežģī arī tas, ka mājās ir jārēķinās ar tuviniekiem un bērniem, kuri karantīnas stāvokļa dēļ arī nedodas ārpus mājām. Šādi apstākļi var uzlikt palielinātu mentālo slodzi darbiniekiem, kuri, savukārt, var noslēgties, kas galu galā ietekmē ne tikai produktivitāti, bet arī darbinieka pašsajūtu.
