Kādu laiku ir klusēts, jāpablato – IBM kolekcijas serveru saimei šodien pievienojās IBM eServer (type 8658). No šīs serveru sērijas, šis ir jau otrais serveris kas paglābies no metāliem un uz savas vecumdienas aizvadīs IBM kolekcijā.
Tehniski aparāts saglabājies diezgan labā kondīcijā, vienīgi pēdējos gados laikam nav dzīvojis īpaši sausos apstākļos, tapēc vietām uz korpusa sācis sūbēt, bet to vel var labot ar pulēšanu un pucēšanu. Citādi – aparāts strādājoš, ar sešiem SCSI hot-swap diskiem, vienu Pentium 3 CPU (ja izdosies atrast otru tieši tādu proci, tad ar laiku arī to ieliksim). Lai gan pieredze esot, ka negribējis strādāt ar otru CPU, kas esot bijis ļoti līdzīgs, ja ne tāds pats (precīžakas info nav), katrā ziņā frekvences bijušas abiem CPU vienādas, strādāt atteicies. Ja tiek slēgts iekšā, tad aparāts pat ieslēdzas. Domājams, ka ar laiku uz šī jaunpienācēja palaidīsim ko interesantāku par pašreizējo OS.
Vizuāli arī nekāda vaina aparātam nav, īpaši ja ņem vērā, ka tas ir vecāks par dažu labu šī pavediena lasītāju. Vairāk lai pastāsta bildes. Tiko atbraucis uz jauno mājvietu.
BUJ’s, ērtā vietā.
Diagnostikas panelis
Ne pārāk pucēta aizmugure.
Hot-swap‘a saturā ir četri IBM SCSI diski, 18,2 GB katrs.
Hot-swap’ā vel ieperināts jau niknāks SCSI disks no HP saimes – 72,8 GB.
Tāpat hot-swap’ā var atrast Maxtor SCSI disku kas spēj “konkurēt” ar HP, apjoma ziņā – 72,8 GB.
Minētie diskii ar kadijiem…
Visu sakrāmējam iekšā un mēģinam ieslēgt… Sausais atlikums – aparāts strādā, piestartē Windows 2003 ar garlaicīgu jautājumu pec paroles. Šobrīd nav idejas kādu OS likt uz šī aparāta, bet ar laiku noteikti atkal šīs aparāts atgriezīsies postos. Mūsuprāt labs ieguvums. Ir vel daži citi aparāti ienākuši, bet diemžēl tie pašlaik nav atrādamā stadijā. Visam savs laiks. Lūgums lietot koroņika karantīnas laikā paskatīties vai lazaretēs nav kas lieks ar IBM logo ko varētu IBM kolekcijai piespēlēt/notirgot.
