Šodien starptautiskās “Play It Safe” dienas ietvaros Microsoft prezentē jaunāko IDC un Singapūras universitātes pētījumu par pirātisko datorprogrammu radīto kaitējumu finansiālo ietekmi. Pētījums atklāj, ka uzņēmumi visā pasaulē 2014. gadā iztērēs ap 127 miljardiem ASV dolāru nelegālo programmu izraisīto datoru drošības un darbības problēmu risināšanai un vēl ap 364 miljardiem informācijas noplūdes un datu pazušanas seku novēršanai. Arī patērētājiem pirātiskās programmas nodarīs ievērojamus finansiālus zaudējumus — šī gada laikā individuālie lietotāji iztērēs ap 25 miljardiem ASV dolāru datoru labošanai, kuri inficēti ar vīrusiem no nelegālas programmatūras.

Pētījums “Saikne starp pirātiskajām datorprogrammām un kiberdrošības pārkāpumiem”, kuru šogad veica tehnoloģiju tirgus izpētes uzņēmums IDC kopā ar Singapūras universitāti, atklāj, ka datoru lietotāji kā būtiskākos inficēto programmu radītos draudus norāda iespējamo datu zudumu, ko atzīmē 60 % respondentu, neatļautu piekļuvi finanšu pārskaitījumiem internetā (51 %) un e-pastu, sociālo tīklu un internetbanku paroļu iespējamo zādzību (50 %). Par spīti bažām, 43 % respondentu atzina, ka neveic programmatūras atjauninājumus, un tas padara viņu datorus vieglāk ievainojamus kibernoziedzinieku uzbrukumiem.

Pētījuma rezultāti rāda, ka 27 % uzņēmumu darbinieku ir patvaļīgi uzstādījuši programmas darba datoros, tā rezultātā vidēji katra piektā programma kompāniju datoros ir nelegāla. 75 % IT nodaļu vadītāju norāda, ka šīs darbinieku patvaļīgi uzstādītās programmas rada drošības un darbības draudus visam uzņēmumam. No kopā 491 miljarda dolāru, kas 2014. gadā tiks iztērēti šo problēmu novēršanai, divas trešdaļas būs kibernoziedzinieku apzināti radīti zaudējumi, kuru mērķis, izplatot inficētas pirātiskās programmas, ir personiskā labuma gūšana no informācijas zādzības.

Apkopojot valsts iestāžu darbinieku atbildes, lielākās nelegālo datorprogrammu lietošanas radītās bažas ir iespējamā komercinformācijas noplūde, ko atzīmē 59 % respondentu, neautorizēta pieeja konfidenciālai informācijai (55 %) un kibernoziedzinieku uzbrukuma draudi nozīmīgai IT sistēmu infrastruktūrai. Ir aprēķināts, ka valsts iestādes varētu ciest zaudējumus, kas pārsniedz pat 50 miljardu ASV dolāru, lai novērstu pirātisko programmu saturošo vīrusu radīto kaitējumu.

Pētījumā kopā aptaujāti 1700 gala lietotāju un uzņēmumu, un valsts iestāžu IT administratoru 14 valstīs, kā arī padziļināti izpētīti 203 lietoti datori no 11 valstīm, kurus pētījuma autori iegādājušies no to īpašniekiem. Veicot izpēti, atklājies, ka 61 % datoru bijis inficēts ar kādu kaitniecisku programmatūru.

Pētījums tiek prezentēts starptautiskās Microsoft “Play It Safe” dienas ietvaros, kura tiek organizēta, lai vērstu uzmanību uz pirātisku datorprogrammu izplatību un datoru drošības un darbības riskiem, kas ir tieši saistīti ar nelikumīgu programmu izmantošanu. Microsoft aicina datoru lietotājus “rīkoties droši” un pirms datorprogrammas iegādes un uzstādīšanas uzdot jautājumus pārdevējiem, izpētīt iepakojumu vai, pērkot internetā, izvairīties no aizdomīgām mājas lapām un uzmanīties no pārlieku izdevīgiem piedāvājumiem.

“Gadu gaitā “Play It Safe” diena ir attīstījusies, un tajā ne tikai informējam par pretlikumīgu datorprogrammu pavairošanu, pārdošanu un to radītajiem draudiem datora drošībai, bet arī vēršam lietotāju uzmanību uz sekām, kas var rasties, piemēram, kibernoziedzinieku uzbrukuma gadījumā, kuri, izmantojot pirātiskās programmas, iegūst piekļuvi lietotāju datoriem,” projekta mērķus skaidro Ēriks Eglītis, Microsoft Latvia vadītājs. “Cenšoties ietaupīt un uzstādot nelikumīgu programmu, vēlāk nākas saskarties ar tādām problēmām kā datu pazušana un dažādi drošības riski, kas rada vēl lielākas izmaksas. Jārēķinās arī ar iespējamu datora remontu,” stāsta Ē. Eglītis.

Ielādēt vēl rakstus, kuru autors ir  haker
Load More In 

Komentāru nav

  1. Avatar for Janis Vaskevics

    Janis Vaskevics

    03/19/2014 at 16:55

    Kam nodara? Microsoft? Bilam Geitsam personīgi?
    Nelasīju šo rakstu, jo esmu par 100% pārliecināts, ka tas būs kārtējās žēlabas par to, cik ārprātā grūti izdzīvot, kad cilvēki par katru sīkumu nav ar mieru maksāt simtos airo un ciest klusu, kad viņus kārtējo reizi uzmet.
    Ko tādā gadījumā šai parazītu industrijai nodara atvērtais kods? Pareizi – neko, jo Micro$oft savu pozīciju dzelžaini tur, pat ar kukuļiem piesaistot pašvaldības un valsts struktūras. Par ko tad jāraud?
    Sviets atkal un atkal.
    Vai mūsu uzņēmums pirks vēlvienu Office versiju? Hell, no! Vai mēs lietosim pirātisku? Priekš kam, ja ir lieliska alternatīva! Naudas kāšana ir kļuvusi vecmodīga!

    Atbildēt

  2. Avatar for Janis Vaskevics

    Janis Vaskevics

    03/19/2014 at 17:01

    P.S. Tīri pārdomām – kas notiktu, ja katrs, kas nopērk to draņķa M$ Office, ziedotu tikai 10% tā vērtības Libreoffice komandai un palīdzētu apzināt un īstenot nepieciešamos labojumus?
    Interesanti, vai ne?

    Atbildēt

  3. Avatar for Garām ejot

    Garām ejot

    03/19/2014 at 19:15

    Vai kādreiz kāds ir sarēķinājis arī pretējo? Cik ietaupa kopā visi tie, kas tomēr šo programmnodrošinājumu nočiepj un tā arī netiek sodīti? Man šķiet, ka ekonomija te ir lielāka, kā zaudējumi, jo katram blakus neizstāvēsi. Un vispār, atkal tiek vienā maisā bāzti dažādi jēdzieni – zaudējumi un plānotā, bet negūtā peļņa. Tāpat nav skaidrs,ar ko būtu jāatšķiras zagtam no pirkta programmnodrošinājuma, ja vairumā gadījumu abi performē identiski?

    Atbildēt

  4. Avatar for Jans VanRaiks

    Jans VanRaiks

    03/19/2014 at 20:08

    Pilnīgi bezsakarīgs raksts. Tikai deklaratīvi paziņojumi, kam nav nekāda pamata, jēgas, utt., tādi pat, kā “pīpēt ir kaitīgi”, “bērnus sist nevajag”, “lamāties nav labi”, utt.
    Ja jau pretendē uz rakstu, nevis atklātu Maikrosofta reklāmu, tad vismaz var atreferēt 2 vārdos, kā veikti šie aprēķini. Citādi (un pašlaik) ticība un vērtība = 0. Zināms tikai tas, ka Maikrosofts finansējis pētījumu, ka nepirkt Maikrosoftu ir slikti. Paldies, varēju pateikt to par 2X mazāku naudu, kā saņēma pētījuma autori (lai cik tas būtu). Un iespējams, ka ES varētu izdomāt biki sakarīgākus un pamatotākus argumentus.

    Atbildēt

  5. Avatar for Garām ejot

    Garām ejot

    03/19/2014 at 21:15

    Vai kādreiz kāds ir sarēķinājis arī pretējo? Cik ietaupa kopā visi tie, kas tomēr šo programmnodrošinājumu nočiepj un tā arī netiek sodīti? Man šķiet, ka ekonomija te ir lielāka, kā zaudējumi, jo katram blakus neizstāvēsi. Un vispār, atkal tiek vienā maisā bāzti dažādi jēdzieni – zaudējumi un plānotā, bet negūtā peļņa. Tāpat nav skaidrs,ar ko būtu jāatšķiras zagtam no pirkta programmnodrošinājuma, ja vairumā gadījumu abi performē identiski?

    Atbildēt

  6. Avatar for Janis Vaskevics

    Janis Vaskevics

    03/20/2014 at 09:25

    Nu, mūsdienās, cerēt uz neatkarīgu žurnalistiku ir naivi. Vēljoprojām darbojas teiciens – kā maizi ēdu tā dziesmu dziedu.

    Atbildēt

  7. Avatar for Artūrs Grustiņš

    Artūrs Grustiņš

    03/27/2014 at 09:42

    Programma nevis taisa mīnusus, bet nepienes naudu tās izveidotājam – pircēji vienalga paliek.. tikai mazāk.

    Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Iesakām izlasīt

8 iemesli, kāpēc uzņēmumam nepieciešams digitālais mārketings

Digitālais laikmets ir ieviesis jaunu mārketinga formu uzplaukumu, un uzņēmumi, kas neizma…