Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) rīkoja preses konferenci 12. oktobrī, kurā eksperti minēja vairākus riskus, ko varētu radīt Saeimas un pašvaldību vēlēšanu ieviešana internetā.
Preses konferences mērķis bija pievērst uzmanību un informēt sabiedrību, ka Latvijas Republikas Saeima ar likumdošanas iniciatīvu par elektronisku balsošanu aizklātu balsojumu pašvaldību referendumos “bruģē ceļu” uz pašvaldību un Saeimas interneta vēlēšanām, tā radot riskus brīvu, aizklātu, drošu un demokrātisku vēlēšanu un referendumu norisei Latvijā. Tas ir tiešs apdraudējums Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanai.
Preses konferenci vadīja Latvijas Universitātes rektora vietniece digitālās sabiedrības jautājumos profesore Signe Bāliņa.
LATA valdes loceklis Aigars Jaundālders iepazīstināja klātesošos ar interneta vēlēšanu problemātiku, norādot, ka tehnoloģiski neiespējama ir divu nosacījumu vienlaicīga izpilde – nodrošināt vienlaikus gan drošu, gan aizklātu balsojumu. “Pie pašreizējas tehnoloģiju attīstības pakāpes interneta vidē droša un aizklāta vēlēšanas procesa nodrošināšana nav iespējama. Tādas tehnoloģijas pasaulē nav, kas varētu nodrošināt gan vēlēšanu aizklātumu, gan drošību,” tā A. Jaundālders.
Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis vērsa uzmanību uz to, ka pasaules datu drošības eksperti, ieskaitot ASV Nacionālo Zinātņu Akadēmiju, uzskata e-vēlēšanas par nedrošām un nevēlamām. “Ja mēs Latvijā esam par zinātnē balstītu politiku un ASV Zinātņu akadēmija saka, ka kaut ko nevajag, tad domāju, ka mums jāieklausās ASV zinātnē,” akcentēja A. Ambainis.
LU Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Dr. Māris Alberts uzsvēra: “Tā nav tehnoloģiskas drošības problēma, tā ir, pirmkārt, cilvēktiesību problēma Latvijā balsot aizklāti un, otrkārt, tā ir nacionālās drošības problēma.”
LU Datorikas fakultātes profesors Juris Borzovs aicināja: “Aicinātu tos, kas grib balsot no jebkura celma jebkurā mežā, pavaicāt pašiem sev vispirms, kāpēc ir vajadzīgi vēlēšanu iecirkņi? Mēs zinām, ka pasaulē kopā ir ne vairāk kā 1000 vēlēšanu iecirkņu Saeimas vēlēšanās. Kāpēc? Lai konkurējošas partijas spētu uz katru iecirkni, vismaz uz katru šaubīgo iecirkni, nosūtīt savus novērotājus, lai pārliecinātos, ka tur viss notiek kā nākas un ka balsis skaitītas godīgi un atbilstoši tam, kā tās ir nodotas. Nodrošināt šo situāciju no jebkura celma jebkurā mežā visā pasaulē ir principiāli neiespējami un nav jābūt IT profesionālim, lai to saprastu.”
Eksperti norādīja, ka jau tuvākajos gados bez esošajiem drošības riskiem digitālajā vidē sagaidāmi konstruktīvi draudi interneta drošībai kopumā sakarā ar straujo kvantu datoru tehnoloģiju attīstību, tajā skaitā Latvijas ekspertu veiktās drošības risku analīzes rezultāti un pasaules vadošo kriptologu viedoklis kategoriski nepieļauj apzinātu finansiālo resursu izšķiešanu aizklātu balsojumu e-vēlēšanu sistēmu pseidopētījumiem, izstrādei vai ieviešanai.
LATA un LU speciālisti uzskata, ka likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr. 162/Lp13) priekšlikumi par elektronisko balsošanu ir noraidāmi pirms to izskatīšanas Saeimā.
Preses konferencē eksperti rekomendēja rūpēties par nodokļu maksātāju naudu (arī ES) un aizsargāt demokrātiju – neveidot bīstamus eksperimentus balsojumiem interneta vidē, ja ir jānodrošina to aizklātums. Latvijas likumdošana paredz, ka balsošana gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās ir aizklāta. Aizklātu balsojumu paredz arī Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts. Aizklātuma principa neievērošana ir pretrunā ar noteikto Latvijas Satversmes 6. pantā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 28. panta 1. punktā, ANO Vispārīgās cilvēktiesības deklarācijas 21. panta 3.punktā, Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekta 17. punktā.
Savukārt atklātu balsojumu gadījumos, jāizmanto sabiedrības līdzdalības platformas, piemēram, ManaBalss.lv.
