DEAC: ceturtdienas elektrotīkla bojājumi var būt radījuši būtiskus un neatgriezeniskus zaudējumus daudziem Latvijas uzņēmumiem

Haoss, ko vakar Rīgas centrā izraisīja elektrotīkla avārija, atstājot bez elektrības 3600 klientus, iespējams, ir radījis nozīmīgus zaudējumus daudziem uzņēmumiem, kuri savus datus neglabāja mākonī.

“Šāda veida pārrāvumi tiešā veidā ietekmē informācijas nesējus, tehniku un datu bāzes, kā rezultātā būtiska informācija tiek neatgriezeniski nozaudēta. Pieredze liecina, ka dati, kas netiek glabāti mākonī un ja tiem netiek nodrošināta regulāra datu kopiju veidošana, apdraud biznesa procesus, jo, zaudējot būtiskus datus, var tikt apdraudēta uzņēmuma turpmākā pastāvēšana,” uzsver DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Informācija par datu zaudēšanu ļoti reti tiek publiski apspriesta. Šādus jūtīgus jautājumus ir vēlme iekšēji “nokušināt” un norakstīt klusajos zaudējumos, kas nereti var būt ļoti ievērojami. Informācijas daļēja vai pat pilnīga atjaunošana pēc šādiem incidentiem ļoti bieži laika un izmaksu ziņā ir neefektīva, kā arī bez pozitīva rezultāta garantijas.

“Skaidrs ir viens, lielāki vai mazāki elektrotīklu bojājumi būs arī nākotnē. Mēs šeit, Latvijā, neesam un nebūsim unikāli. To varam droši teikt kā viens no lielākajiem datu apstrādātājiem Ziemeļeiropā. Tāpēc uzņēmumi, kas nopietni rūpējas par savu datu drošību, lai novērstu būtiskas informācijas zaudēšanas risku un izvairītos no zaudējumiem, ko var radīt strāvas padeves traucējumi, izvēlas datus glabāt mākonī, kā arī veic regulāru datu rezerves kopēšanu,” atzīst A. Gailītis.

Jāuzsver, ka šādas situācijās svarīgas ir tieši preventīvās darbības, lai novērstu datu zaudēšanas iespēju. Atkarībā no sava biznesa specifikas, katrs uzņēmums pats var izvēlēties sev piemērotāko datu uzglabāšanas veidu, tomēr visaugstākās drošības garantijas nodrošina dažādu procesu kombinācija, piemēram, datu apstrāde mākonī un regulāra datu rezerves kopiju izveide. Dati mākonī var tikt apstrādāti pat uz vairāku datu centru platformas, kas nodrošina maksimālu drošības garantiju. Tādejādi ārkārtas situācija, kad dati nav pieejami praktiski tiek izslēgta.

Vakardienas notikums aktualizē arī jautājumu par avārijas atjaunošanas plānu (disaster recovery plan) ieviešanu Latvijas uzņēmumos. Atšķirībā no daudzām citām Rietumvalstīm, šādi plāni darbojas tikai atsevišķos vietējos uzņēmumos. Bet, kā liecina pētījumi, to neesamību nelaimes gadījumā visakūtāk izjūt tieši mazie un vidējie uzņēmumi, jo viņu iespējas atkopties pēc incidenta ir ierobežotas. Avārijas atjaunošanas plāna uzdevums ir nodrošināt, lai kritisku avāriju gadījumā uzņēmuma darbība pilnībā netiek paralizēta, jo ir diversificēti tehniskie resursi, definētas procedūras un cilvēki ir instruēti par darbībām krīzes situācijā.

Statistikas dati atklāj, ka 75% mazo un vidējo uzņēmumu nemaz nav paredzējuši avārijas atjaunošanas plānu. No visiem uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus, tikai vienam no pieciem jeb 18% ir izstrādāts darbību plāns avārijas situācijām, atklāj Nationwide pētījums. Vēl traģiskāku situāciju atklāj zinātniskās izpētes un komunikāciju organizācija IBHS (Insurance Institute for Business & Home Safety), apgalvojot, ka 25% mazo uzņēmumu, kas piedzīvojuši avārijas situāciju, pēc incidenta savu turpmāko darbību pārtrauc.

Atgādinām, ka ceturtdienas rīts daudziem Rīgas centra uzņēmumiem un iedzīvotājiem iesākās ar pamatīgu apjukumu. Tādi virsraksti medijos, kā “Haoss Rīgas centrā: nedarbojas luksofori, slēgti veikali, bez elektroapgādes 3600 klienti” ļauj tikai aptuveni aplēst reālos zaudējumu apmērus, kas būs radušies elektrotīkla avārijas dēļ.