Latvijas programmētāji izcīna divas bronzas godalgas Baltijas informātikas olimpiādē

Divi Latvijas jaunie programmētāji – Aleksandrs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola) un Ingus Jānis Pretkalniņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas) –  54 dalībnieku konkurencē izcīnīja bronzas godalgas 22. Baltijas informātikas olimpiādē, kas norisinājās Somijas galvaspilsētā Helsinkos. 
Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Daniels Keziks (ISMA vidusskola PREMJERS), Jegors Baļzins (Rīgas 96. vidusskola), Niks Derums (Saldus 1. vidusskola) un Roberts Leonārs Svarinskis (Pumpuru vidusskola), kuriem līdz medaļām šoreiz neizdevās aizsniegties, taču iegūtā pieredze noderēs nākotnē. Kopumā sacensībās piedalījās 54 jaunie programmētāji no 9 valstīm – Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas. Olimpiādē absolūtajā vērtējumā uzvaru izcīnīja Polijas programmētājs Mariušs Trela (Mariusz Trela), otrajā vietā atstājot divus Zviedrijas pārstāvjus – attiecīgi Joakimu Blikstadu (Joakim Blikstad) un Dāvidu Vērnu (Dawid Warn). Šogad sacensībās izteikti dominēja Polijas un Zviedrijas informātiķi – pirmajā desmitniekā bija pa 4 šo valstu pārstāvjiem.

“Katru gadu mūsu jaunie programmētāji pierāda savu piederību gan Baltijas, gan pasaules programmēšanas elitei, kā rezultātā Latvija ir kļuvusi par programmēšanas lielvalsti. Šie jaunieši ir Latvijas nākotne, kas turpinās attīstīt IKT nozari un nodrošinās tās ilgtspējīgu attīstību. Patīkami redzēt, ka, Latvijas komandā iekļūstot jauniem programmētājiem, kvalitātes latiņa rezultātu ziņā saglabājas tikpat augstu,” saka Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
“Ik gadu vietējās un starptautiska mēroga informātikas olimpiādēs redzam, cik talantīgi un labi sagatavoti ir mūsu jaunieši. Tas ir gan viņu pašu, gan viņu ģimeņu un skolotāju nopelns. Tomēr IT izglītībai Latvijā ir, kur augt. Šobrīd lielai daļai jauniešu pietiek ar labām datorikas zināšanām, taču nākotnē arvien vairāk darbavietu meklēs cilvēkus ar programmēšanas prasmēm. Tam ir nepieciešama spēcīga, uz ilgtermiņu vērsta IT izglītības politika. Šobrīd vairāk nekā 150 Latvijas skolās notiek jaunā Datorikas mācību programmas pilotprojekta aprobācija, kam metodisko nodrošinājumu finansējis arī Accenture. Taču tas ir tikai pirmais solis ceļā uz to, lai Latvija varētu lepoties ar zinošiem IT speciālistiem un spēcīgu IT nozari,” uzsver Accenture vadītājs Maksims Jegorovs.
“Latvijai ir lieliskas programmēšanas tradīcijas, tāpēc mūsu komanda katru gadu priecē ar lieliskiem panākumiem starptautiskajās olimpiādēs. Panākumu atslēga allaž ir pašiniciatīva jeb nepārtraukta vēlme, arī ārpus skolas un treniņiem, apgūt jaunas prasmes. Sasniegtie rezultāti ir kā spogulis dalībnieku, viņu skolotāju un organizatoru ieguldītajam darbam. Ļoti ceru, ka Latvijas jauno programmēšanas entuziastu panākumi iedvesmos arī citus jauniešus un palīdzēs “saslimt” ar nerimstošo vēlmi apgūt šo perspektīvo programmētāja specialitāti,” uzsver “Exigen Services Latvia” valdes loceklis Pēteris Krastiņš
“Ir patiess prieks, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados, mūsu jaunie talanti turpina uzrādīt labus panākumus un godalgotas vietas Baltijas informātikas olimpiādē. Tas ir lielisks apliecinājums mūsu jauniešu konkurētspējai un zināšanām IT jomā arī starptautiskā līmenī. Novēlam jaunajiem programmētājiem turpināt iesākto ceļu, un ceram jau tuvā nākotnē šos talantīgos jauniešus sastapt Latvijas vadošo IT speciālistu vidū,  turpinot stiprināt mūsu nozares izaugsmi arī turpmāk,” saka Anita Mertena, Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja.
Ēriks Eglītis, Microsoft Latvia vadītājs, atzinīgi novērtē jauniešu panākumus Baltija informātikas olimpiādē un uzsver, ka mums, kā darba devējiem, ir jābūt gataviem augt viņiem līdzi. “Ja mēs vēlamies noturēt šos gaišos prātus Latvijā, mums šai paaudzei jāspēj piedāvāt arī atbilstoši darba apstākļi – mākoņtehnoloģijas, elastīgs darba stils, mobilitāte, radošuma brīvība,” uzsver Microsoft Latvia vadītājs.
Baltijas informātikas olimpiāde ir algoritmu programmēšanas sacensības, kuras formāts ir līdzīgs Vispasaules informātikas olimpiādes IOI norisei. Katrā no divām sacensību dienām dalībniekiem piecu stundu laikā risināšanai tiks piedāvāti trīs uzdevumi, kurus varēs atrisināt kādā no datorprogrammu programmēšanas valodām – Pascal, C/C++ vai Java.
Šīs sacensības notiek katru gadu kopš 1995. gada. Iniciatīva sākās kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projekts, un sākotnēji olimpiādēs piedalījās tikai šo trīs valstu dalībnieki. Pirmā Baltijas informātikas olimpiāde notika Tartu (Igaunijā) 1995. gadā, un Latvijas izlase ir piedalījusies visās notikušajās olimpiādēs. Līdz šim visvairāk – četras reizes – olimpiāde notikusi Igaunijā (Tartu – 1995., 1998., 2003. un 2010. gadā), Latvijā (Rīgā 1996. un 1999. gadā, Ventspilī – 2004. un 2012. gadā) un Lietuvā – Viļņā 1996. un 2002. gadā, Pasvālē – 2005. gadā un Palangā 2014. gadā.
Baltijas olimpiāde ir svarīgs posms, gatavojoties Vispasaules 28. informātikas olimpiādei, kas no 12. augusta līdz 19. augustam norisināsies Krievijas pilsētā Kazaņā.
Latvijas izlase uz Baltijas informātikas olimpiādi var doties pateicoties olimpiādes galveno partneru – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), “Accenture Latvia”, “Exigen Services Latvia”, “Lattelecom”, “Microsoft Latvia”, partneru “Datakom”, SIA “Progmeistars” un “Tom Sawyer Software Latvia” sniegtajam atbalstam.