Inovatīvas uzņēmējdarbības veicināšana ir viens no trijiem virzieniem, kurā jaunajā plānošanas periodā iecerējusi turpināt strādāt Ekonomikas ministrija (EM), veicinot sadarbību starp uzņēmējiem un pētniekiem, nule aizvadītajā „Baltijas „zaļo” inovāciju forumā” teica EM Inovācijas departamenta direktora vietnieks Gatis Silovs. 
Ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu rīkotā foruma mērķis bija popularizēt „zaļās” inovācijas, kā arī atklāt dažādas iespējas, kā var attīstīt un piesaistīt finansējumu inovatīviem projektiem.
„Sadarbība starp Norvēģiju un Baltijas valstīm lieliski sekmē un popularizē „zaļās” inovācijas, veicinot uzņēmējdarbību, izaugsmi, kā arī sadarbību ar universitātēm inovatīvu tehnoloģiju radīšanā,” atzina Norvēģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Steinars Egils Hāgens.
Pēc vairāku ekspertu atzinuma, veiksmīgs zinātnes un biznesa sadarbības piemērs ir Zaļo tehnoloģiju inkubators, kura darbībai finansiālu atbalstu sniedz arī Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programma „Inovācijas „zaļās” ražošanas jomā”. Jaunajā plānošanas periodā 2014.-2021. gadam finansējums Latvijai no EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta būs pieejams vairāk nekā 102 miljonu eiro apjomā, no tā daļa tiks atvēlēta arī „zaļajām” inovācijām.
Finanšu atbalstu jauniem un inovatīviem uzņēmējdarbības projektiem var saņemt arī tam paredzētās Eiropas Savienības (ES) fondu programmās. Patlaban inovāciju virzienā iesniegumu atlase ir sākusies trijās no kopumā piecām plānotajām programmām – kompetences centru programmā ar kopējo finansējumu 72,3 miljoni eiro apmērā, inovāciju motivācijas programmā – 4,8 miljoni eiro, kā arī nodarbināto apmācībās programmās – 24,9 miljoni eiro.
„Mūsu mērķis ir veicināt zinātnieku un uzņēmēju sadarbību, lai tās rezultātā taptu ļoti praktiski augsti tehnoloģiski produkti, kas ir konkurētspējīgi gan Latvijā, gan pasaulē. Tādēļ, izmantojot ES struktūrfondus, stiprinām gan zinātni, gan biznesa konkurētspēju, gan inovācijas,” forumā atzina Gatis Silovs.
Inovatīvās uzņēmējdarbības jomā vislielākais finansējums – 72,3 miljoni eiro – ir pieejams kompetences centru attīstībai, kas ļaus atbalstīt līdz simts uzņēmumiem, kuriem nepieciešami industriālie pētījumi un eksperimentāli, uz attīstību vērsti projekti. Jaunu produktu ieviešanai ražošanā un īpašām ražotnēm paredzēti no ES struktūrfondiem būs pieejami 60 miljoni eiro.
Savukārt tehnoloģiju pārnesei šajā plānošanas periodā paredzēti 31,50 miljoni eiro, ar šiem līdzekļiem plānots veicināt zinātnisko risinājumu komercializēšanu un patentēšanu. T.s. „inovāciju vaučeriem”, kas paredzēti sadarbības veicināšanai starp nelielajiem uzņēmējiem un zinātniekiem, būs pieejami septiņi miljoni eiro. Plānots, ka atbalsts šajās programmās būs pieejams 2016. gada 3. ceturksnī un 4. ceturksnī.
„Veidojot inovāciju politiku Latvijā un plānojot finansiāla atbalsta sniegšanu, Ekonomikas ministrija koncentrējas uz valsts, kā arī atsevišķu katra uzņēmuma konkurences priekšrocību palielināšanu, sekmējot augstāku pievienotās vērtības radīšanu esošajiem un jauniem produktiem, produktivitātes celšanu un eksporta potenciāla veicināšanu,” atzīst Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta Inovācijas politikas nodaļas vecākais eksperts Modris Supe.
Inovāciju motivācijas veicināšanai programmā atvēlēti 4,8 miljoni eiro. Šīs programmas galvenā mērķauditorija ir jauni, ambiciozi cilvēki, kuri varētu būt ieinteresēti inovatīvu ideju attīstībā. Vienlaikus nodarbināto prasmju stiprināšanai paredzēti 24,9 miljoni eiro, šī programma ļaus palielināt moderno tehnoloģiju lietošanas iemaņas, spējas piesaistīt ārvalstu finansējumu un plānot inovatīvu produktu attīstību.
Baltijas „zaļo” inovāciju forumu, kas notika 2016. gada 15. jūnijā, organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Innovation Norway Norvēģijas finanšu instrumenta programmas „Inovācijas „zaļās” ražošanas jomā” ietvaros. Forums tika rīkots sadarbībā ar Norvēģijas Karalistes vēstniecību Latvijā.

Ielādēt vēl rakstus, kuru autors ir  haker
Load More In 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Iesakām izlasīt

8 iemesli, kāpēc uzņēmumam nepieciešams digitālais mārketings

Digitālais laikmets ir ieviesis jaunu mārketinga formu uzplaukumu, un uzņēmumi, kas neizma…